Pagājušajā gadā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija plus 7,4 grādi, un tas ir par 1,5 grādiem vairāk, nekā ilggadīgā norma, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Šī gaisa temperatūra bijusi arī 1,7 grādus virs Pasaules Meteoroloģijas organizācijas noteiktās klimatoloģiskās standarta normas. Līdz ar to pagājušais gads bijis septītais siltākās novērojumu vēsturē un otrs siltākais 21.gadsimtā.
Siltākais Latvijas novērojumu vēsturē bija 1989.gads, kad vidējā gaisa temperatūra bija plus 7,7 grādi. Aukstākā gada rekords pieder 1941.gadam, kad vidējā temperatūra bija vien plus 3,1 grāds. Savukārt 21.gadsimta rekordists ir 2008.gads ar plus 7,6 grādiem, bet aukstākais bija 2010.gads ar plus 5,6 grādiem.
Pērn pārsvarā visos mēnešos vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija augstāka par normu. Februāris bija astotais siltākais, marts – trešais siltākais un aprīlis – piektais siltākais, bet pavasaris kopumā (marts, aprīlis, maijs) – vissiltākais atbilstošajās ilggadīgajās datu rindās. Pērn 19., 23., 24. un 25.maijā diennakts maksimālā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza plus 31, plus 31,7 grādus, līdz ar to šīs dienas bija karstākās jebkad novērotās ne tikai lielā daļā novērojumu staciju, bet arī visā Latvijā kopumā.
Aukstāka par normu bija jūnija otrā puse, kad mēneša trešajā dekādē vidējā gaisa temperatūra bija vien plus 12,2 grādi, kas ir 3,5 grādus zem normas.
Jūlijs bija piektais siltākais novērojumu vēsturē, savukārt augusta pirmajās dienās krita absolūtais karstuma rekords Latvijas vēsturē – Ventspilī 3.augustā maksimālā gaisa temperatūra sasniedza plus 36,7 grādus, bet nākamajā dienā gaiss sakarsa līdz plus 37,8 grādiem, tādējādi kļūstot par viskarstāko dienu, kopš Latvijā sākti maksimālās gaisa temperatūras novērojumi. Arī 4.augusta diennakts vidējā gaisa temperatūra Ventspilī bija visaugstākā jebkad Latvijā novērotā – plus 28,8 grādi, kas ir 11,4 grādus virs ilggadīgās vidējās.
Pagājušā gada siltajā periodā kopumā bija 21 diena, kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra pārsniedza plus 30 grādu atzīmi. Jūlija beigās un augusta sākumā bija divi septiņas dienas ilgi periodi ar maksimālo gaisa temperatūru virs plus 30 grādiem ar tikai divām dienām starp tiem, kurās temperatūra bija nedaudz zemāka.
Nokrišņu daudzums pagājušajā gadā bija mainīgs, piemēram, jūlijs bija desmitais mitrākais, augusts – piektais mitrākais mēnesis, bet septembris un novembris – piektais un ceturtais sausākais novērojumu vēsturē. Kopējais nokrišņu daudzums pērn bija 725 milimetri, kas ir 107% no ilggadīgās normas un 109% no klimatoloģiskās standarta normas. 2014.gads ilggadīgajā datu rindā bija 24.mitrākais, bet 21.gadsimtā – septītais mitrākais.
LETA
Komentāri