
Kaimiņu pilsētas – Cēsis un Valmiera – 2018. gadā īstenos attīstības budžetu. Ar šādu vēsti pie pilsētniekiem vērsās abu pilsētu pašvaldības, tiklīdz katra pieņēma gada budžetu.
Kā šahā
Gan Cēsīs, gan Valmierā esot radītas iespējas turpināt lielu sporta objektu celtniecību. It sevišķi tas sakāms par Valmieru. Tās 2018. gada budžetu papildinājis dāsns valsts līdzfinansējums. Pilsētā varēšot pabeigt divus sporta objektus – olimpiskā peldbaseina būvi un BMX trases būvniecību, kā arī sākt vēl divus objektus – Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas modernizāciju. Līdz šim valmierieši neesot ķērušies pie tik lieliem darbiem vienlaicīgi. No valsts saņemtais finansējums iespaidojis to pilsētas budžeta sadaļu, kura attiecināma uz atpūtu un kultūru – pasākumiem un infrastruktūras veidošanu. Tā krietni pieaugusi. Tā ir otrā lielākā sadaļa pilsētas budžetā – 22,6 procenti. Vēl vairāk ir tikai izglītībai – 39,9 procenti – no budžeta 2018. gadam.
Līdzšinējā pašvaldības politika vērsta, lai atbrīvotu pilsētas pasmago kredītportfeli, jo sākas jauns Eiropas Savienības fondu apguves periods. Rūpnieciskajā pilsētas daļā ar stikla šķiedras ražošanas rūpnīcas un citiem uzņēmumiem pagājušajā gadā pirms termiņa pabeigta divu maģistrālo ielu pārbūve. Tagad pašvaldībā “papīri esot tīri”. Ne tikai praktiskie būvniecības darbi pabeigti pirms termiņa, arī dokumentu kārtošana beigusies. Kā panākta finansēto projektu noslēgšana laikā? Parasti tas notiek lēni jau no iepirkumu organizēšanas brīža. Valmiera gājusi savu – patstāvīgu – ceļu, un pašvaldība pati ielu pārbūvei aizņēmusies visu nepieciešamo summu. Tā ielu projekts sācies, vēl pirms pašvaldības rīcībā nonācis cerētais Eiropas fondu finansējums. Modernajai Cempu ielas izbūvei, pa kuru tagad no Raunas puses raiti ieplūdīs smagais transports pilsētas rūpnieciskajā zonā, pašvaldība aizņēmusies 2,7 miljoni eiro. Finanšu gājiens kā šahā ar zirdziņu, lai pildītu pilsētas kredītportfeli. Tagad tas ievērojami atbrīvots, lai tiktu pie jaunām iespējām vērienīgu projektu īstenošanā ar Eiropas Savienības fondu starpniecību.
Valmierieši rūpēšoties par tempa turēšanu. Pašvaldība jau rīkojusi iepirkumu konkursus. Par stadiona, manēžas pārbūvi jau iespēts noslēgt līgumus ar būvniekiem. Steiga tāpēc, ka Valmieriešu futbola klubs izcīnījis vietu virslīgā un pašvaldības uzdevums ir Latvijas virslīgas futbola spēles uzņemt arī Valmierā. Taču futbola spēlēm stadionā, kas pilsētā atrodas pie Olimpiskā centra, vajadzīgi uzlabojumi. Valmierā visam jābūt līmenī.
Promenāde
Tāpat kā lielākajās pilsētās – Rīgā, Ventspilī, Jelgavā-, cauri kurām tek upe un iespaido pilsētnieku pārvietošanos, arī Valmiera nolēmusi pievērst uzmanību Gaujas krastiem, pārvēršot tos par vietu pastaigām, atpūtai un velo braukšanai. Plāni par pastaigu un atpūtas ceļu, savā ziņā pilsētas promenādi, gan vēl uz papīra. Tās sākums iecerēts Gaujas līkumā, kur upes krācēs trenējas ūdenssportisti. Tālāk atpūtas ceļš gar Gaujas tiltu un gar krauju, uz kuras sociālisma gados tapušas augstākās- deviņstāvu – daudzdzīvokļu mājas pilsētā. Promenāde vedīs gar Ziedu gravu un 19. gadsimtā celto tiltu mazbānīšiem, valmieriešu sauktu par “mūsu slavenais Dzelzītis”. Tagad tas kalpo gājējiem un riteņbraucējiem.
Pašvaldība plāno Dzelzīti atkal uzpost, nokrāsot, padarīt vēl spilgtāku, naktīs izgaismojot. Līdzās Dzelzītim veidosies jau labiekārtota pludmale ar atpūtas vietu pilsētniekiem.
Veloceliņš gar Gauju
Līdztekus iespējai braukt pa Gaujas krastu ar velosipēdu jau tagad ir iespēja braukt pa upi ar kuģīti, kuru valmierieši sauc par Gaujas tramvaju. Šī platforma uz ūdens vasarās vizina no pilsdrupām līdz lielajam tiltam. Iespēju doties atpūtas braucienā pa Gauju izmanto daudzi.
Pašvaldība sola divu gadu laikā pastaigu promenādi un veloceliņu izbūvēt ne tikai līdz Dzelzītim, pat vēl tālāk, kur sākas Putriņu mežs. Veloceļš braucējus izvedīšot uz Valmieras apvedceļa. Tiekot tam pāri, velobraucēji pa meža taciņām varēs aizbraukt līdz pat Sietiņiezim Vaidavas pusē, bet uzņēmīgākie arī līdz dzelzs tiltam Priekuļu novadā un tālāk jau līdz pat Cēsīm.
Komentāri