Tieslietu ministrs Mareks Segliņš tikās ar tiesas darbiniekiem Cēsīs. „Druva” ministram vaicāja gan par gaidāmā finansējuma samazinājuma sekām, gan par drošības situāciju valstī.
– Pašreizējā ekonomiskā situācijā nāksies samazināt izdevumus ne tikai iekšlietu, bet arī tieslietu sistēmā. Vai tas ietekmētu drošības situāciju?
– Par budžeta grozījumiem un samazinājumiem maijā lems valdība un jūnijā – parlaments. Kad būs skaidrs, cik naudas būs Tieslietu ministrijas rīcībā, aicināšu tiesas priekšsēdētājus un kopā lemsim, kā izdevumus samazināt – vai mazinot tiesnešu skaitu, vai slēdzot kādu tiesu, vai samazinot algas visiem tiesu sistēmā strādājošajiem, vai tikai tiesnešiem. Gribēšu, lai lēmums ir kopīgs.
Uzskatu, ka visām ministrijām finansējumu nevar samazināt vienādi. Ir jāvērtē, kas ir minimums, kas valstij jādara un ko tā nedrīkst nedarīt. Nedrīkst nepildīt funkcijas, kas saistīts ar likumību. Noziedznieks jānotver, jātiesā un jāliek cietumā. Ja vienu gadu neasfaltēs ceļus, būs grūtāk braukt, ātrāk salūzīs mašīnas, bet tas nekas. Ja mēs gadu neķersim un netiesāsim noziedzniekus, sekas izjutīs katrs. Ja gadu nebūs naudas, lai rīkotu koru dziedāšanu, izdzīvosim, bet, ja pie cilvēka neaizbrauks ātrā palīdzība, tad gan būs slikti. Varbūt uz pusi varam samazināt armiju, bet uz pusi nevaram samazināt policijā, prokuratūrā un tiesā strādājošo skaitu. Tāpat nevaram samazināt arī slimnīcas.
Ja valstī pasliktinās sociāli ekonomiskā situācija, tas izraisa noziedzības palielināšanos. Noziedzība jau ir lielāka, palielinājusies arī darba slodze policijai, prokuratūrai un tiesām. Šogad valstī izdarīto noziegumu skaits ir palielinājies vidēji par 13 procentiem. Par 97 procentiem pieaudzis civillietu skaits. Šādā laikā nedrīkst bezatbildīgi pieņemt lēmumu tieslietām un iekšlietām izdevumus samazināt tikpat, cik citām nozarēm.
– Vai, samazinot tiesu sistēmā strādājošo algas, palielinātos korupcijas risks?
– Tas atkarīgs no cilvēka godaprāta, sirdsapziņas un likumpaklausības. No algas apjoma tiešā veidā nav atkarīgs, vai tiesnesis ņems kukuli. Kāda apgabaltiesas tiesnese aizturēta par 50 latu kukuļa ņemšanu. Ja alga ir vairāk nekā 1000 latu, bet tomēr tiek ņemts 50 latu kukulis, tas nav trūkuma dēļ.
Mana pārliecība, ka Latvijā lielākā daļa tiesnešu ir godīgi un neuzpērkami. Es gribētu redzēt to faķīru, kurš var nopirkt visu trīs instanču tiesas. Būtu jāuzpērk vismaz septiņi tiesneši, turklāt katrs savā pilsētā un instancē. Domāju, tas nav iespējams.
– Darba apjoms tiesu sistēmā palielinās. Vai darbinieku ir pietiekami?
– Ir skaidrs, ka tiesnešu un tiesu skaitu nepalielināsim. To nevaram. Taču, tā kā palielinās izskatāmo lietu skaits, neredzu arī iespēju tiesnešu skaitu samazināt. Tas būtu solis katastrofas virzienā.
Kur varam veikt izmaiņas? Būšu kategorisks pret krimināllietu izskatīšanas vienkāršošanu, jo lemjot par kāda cilvēka brīvības atņemšanu, tiesnesim jābūt pilnīgi pārliecinātam, ka lēmums, pierādījumi un fakti ir pareizi. Taču, izskatot civilstrīdus, jāmeklē tiesiskie risinājumi – kā vienkāršot procesus, pārejot uz īsākiem spriedumiem, uz rakstisku procesu.
– Kā vērtējat tiesu un iekšlietu sistēmās strādājošo izglītības līmeni?
– Ar zināšanu un izglītības līmeni viss ir kārtībā. Svarīgāka par labām zināšanām ir attieksme pret darbu. Taču ar attieksmi dažreiz ir kā ir policijā. Arī tiesneši apstiprina, ka izmeklēšanas kvalitāte varētu būt augstāka. Tas daudz atkarīgs no priekšniekiem, no tā, kāda disciplīna tiek prasīta padotajiem. Taču tiesu sistēmas darbiniekus vērtēt pagaidām man par agru, jo tieslietu ministrs esmu tikai otro mēnesi.
– Kā vērtējat ieslodzījuma vietu stāvokli?
– Pagaidām esmu bijis tikai Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādē. Situācija patiešām katastrofāla. Tas nedara godu Latvijai, ka ieslodzījuma vietām nav pievērsta pietiekami liela uzmanība. Ir bijusi diezgan neatbildīga attieksme. Būs jāmeklē veidi, kā šīs problēmas risināt. Tomēr ir arī pozitīvi piemēri – jaunuzcelti korpusi un cietuma slimnīca.
Komentāri