
“Tik daudz cilvēku Mārsnēnos nav sen redzēti,” atzina ikviens satiktais mārsnēnietis.
Kad kādi lieli svētki notikuši, domas dalījās, vieniem atmiņā novada skolēnu Dziesmu un deju svētki, kas notika, kad izveidoja Priekuļu novadu, citi kā vērienīgāko min atbalsta koncertu Edgaram Liepiņam birzītē.
Priekuļu novada svētki ”Ar sauli azotē Mārsnēnos” nenoliedzami bija pēdējo gadu notikums pagastā. Tik daudz ciemiņu, ne tikai no novada pagastiem, arī valmierieši, cēsnieki, raunēnieši bija atbraukuši. Viesošanos mājās tieši novada svētku laikā un Jāņos bija izraudzījušies pagasta ļaudis, kuri strādā ārzemēs.
Visas dienas garumā katrs, neatkarīgi no vecuma, varēja atrast to, kas viņu interesē. Varēja sportot un iepirkties, kopā radīt mākslas darbu uz bijušā patērētāju veikala ēkas sienas un logiem, iesaistīties radošajās darbnīcās, liela piekrišana bija iespējai apskatīt militāros transportlīdzekļus, ieročus, pierādīt savu spēku un veiklību kāpelēšanā, ko piedāvāja zemessargi un jaunsargi. Jo plašs bija teātra izrāžu piedāvājums – katra pagasta amatierteātris rādīja jaunāko iestudējumu. Kultūras namā piesaistīja un pārsteidza mākslinieku un mednieku izstāde. Bet loka šaušanu gribēja izmēģināt vai katrs un bija gatavs stāvēt garā rindā, tāpat kā savām acīm redzēt BMX un boksa demonstrējumus.
“Dziedāšana un dejošana jau svētkos pierasta, Mārsnēnos tomēr programma plašāka. To, ko bijām redzējuši tikai televizorā, tagad skatījām savas mājas pagalmā,” gandarījumu pauda mārsnēniete Māra, bet desmitgadīgā Sanija Ševerdaka atzina, ka ļoti patikušas piepūšamās atrakcijas. “Te viss ir interesants. Patika, ka varēju zīmēt uz sienas,” pastāstīja meitene. Daudziem apmeklētājiem pārsteigumu sagādāja deju kolektīva “Mare” dalībnieču un draugu vārītā gardā zupu, ko nobaudīja ikviens. Liepas Pestīšanas Armijas draudze uz Mārsnēniem bija atbraukusi kuplā pulkā. Pie kaimiņiem ciemos jābrauc, citādi nevarot. “Katrā pagastā svētki ir citādi. Mārsnēnos lielāka dažādība. Ļoti interesantas bija teātru izrādes. Priekuļu izrāde gan šādai reizei bija par nopietnu. Negribas svētkos neko nopietnu. Patika skatīties boksu, BMX, militāro tehniku apskatījām, koncerti arī ļoti jauki,” domās dalījās Anna Babre un Aija Lāce, bet draudzes vadītāja Inga Muceniece uzsvēra, ka draudze allaž iesaistās ne tikai pasākumos, kas notiek pagastā.
Priekuliete Ģertrūde Šulmeistere atzina, ka svētki ļoti priecē. “Katrā pagastā svētki ir citādi, un tā arī jābūt. Tāpēc tie paliek atmiņā. Ziemassvētkos parasti katrs koncertējam, nākam kopā savās mājās, vasarā tad var izkustēties, arī parādīt, ko kurš māk. Novada svētki – tā ir iespēja viena novada cilvēkiem satikties,” vērtēja priekuliete, deju grupas “Mežrozīte” dalībniece.
Veselaviete Maija Ieraste pauda neizpratni, ka tomēr šādos svētkos cilvēku varējis būt vairāk. “Transports bija nodrošināts, viss bez maksas, kāpēc cilvēki nebrauca. Veselavā busiņā iekāpu vienīgā, Jaunraunā piebiedrojās kāda jauniete,” pastāstīja Maija un uzsvēra, ka novada svētki bijuši ļoti skaisti, labi noorganizēti. “Nākamgad novada svētki Veselavā, nedrīkstam palikt kaunā,” bilda veselaviete.
Ar īpašu interesi tika gaidīts svētku gājiens. Tā novada svētkos ir tradīcija, sevi parādīt cenšas ne tikai tie, kuri iesaistījušies pasākumu norisē, piedalās arī uzņēmēji, dažādi kolektīvi. Gājiena dalībniekus sagaidīja skatītāju pilna estrāde. Redzēt muzikālo uzvedumu “Skroderdienas Mārsnēnos” pēc Rūdolfa Blaumaņa pazīstamās lugas ainām bija vērts. Ne tikai, lai vēlreiz atminētos pazīstamās lugas varoņu tekstus vai papriecātos, cik braši novadā dejotāji, bet arī redzētu novada ļaužu aktierprasmi. Novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa bija Bebene, tā, kurai lielais izbīlis, kad krāsns uzgāja gaisā, bet vietnieks Tīdemanis – Rūdis. Vēl Liepas pagasta pārvaldes vadītājs Andris Rancāns spēlēja Pindaku, Veselavas pārvaldes vadītājs Ainārs Amantovs – Kārlēnu, dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Īrisa Uldriķe – Zāru… Pārējās lomās iesaistījās kultūras darbinieki un pašdarbnieki. Pašvaldībā strādājošajiem aktiermeistarība bija augstā līmenī.
Par svētkiem gandarīta bija arī domes priekšsēdētāja: “Cilvēku bija daudz. Te ikviens varēja iepazīt novada pagastus, to, ar ko tie bija atbraukuši ciemos. Mārsnēnieši godam uzņēma ciemiņus.”
Arī ballē estrādē dancotāju bija jo daudz. Nākamajā dienā ekskursijā pa Mārsnēniem devās 130 cilvēki, viņu vidū arī paši mārsnēnieši. “Daudzi bija pārsteigti, ka Mārsnēnos ir tik daudz ko redzēt, ka te nav asfalta, ir īsti lauki,” pastāstīja ekskursijas rīkotāja Lauma Zaļaiskalna. Todien bija arī iespēja noskatīties trīs filmas par Mārsnēniem un mārsnēniešiem, kas filmētas dažādos gados.
Komentāri