Sestdiena, 27. septembris
Vārda dienas: Ādolfs, Ilgonis

Niskavuori ļaudis Valmieras teātrī

Druva

Uz Valmieras drāmas teātra skatuves pēc 30 gadu pārtraukuma atgriezušies somu rakstnieces Hellas Vuolijoki radītie Niskavuori ļaudis.

Izrāde top kā veltījums Pēterim Lūcim, kuram jūnijā apritētu simts gadu. Ilggadējais Valmieras teātra režisors, tagad leģendārais latviešu teātra klasiķis Pēteris Lūcis divu gadu desmitu garumā iestudēja piecas lugas – H. Vuolijoki izloloto somu dzimtas hroniku. Viņš to darīja, cienot ziemeļnieku stipros raksturus un kopjot savus izvirzītos ētiskos ideālus. Šogad iestudējumu veidojis režisors Oļģerts Kroders, izvēloties izteiksmīgāko no Niskavuori cikla – „Akmens ligzdu jeb Niskavuori sievietes ”.

1976. gada iestudējumā spēlēja Elza Barūne, Ņina Leimane, Austra Skudra, Ausma Dūle un Agris Māsēns. O. Krodera iestudējumā Niskavuori saimniece ir Ligita Dēvica, bet Ārni spēlē Mārtiņš Liepa, pārējās lomās – Māra Mennika, Ieva Puķe, Elīna Vāne, Agris Māsēns, Rihards Rudāks, Krišjānis Salmiņš u.c.

Austra Skudra grāmatā „Es dzīvošu caur to labu” rakstījusi, ka „Niskavuori liktenī bija kaut kas vairāk par to ikdienu, tajā bija dziļas traģēdijas, ko parasti cenšas slēpt. Sāpes uz skatuves sabalsojās ar pazīstamām izjūtām skatītāju zālē. Skatītāji izrāžu laikā it kā šķīstījās. Turklāt Lūcis nemīlēja izļodzītus raksturus, greizu psiholoģiju, viņš tiecās pēc skaidrā un dabiskā”.

Izrādes notikumi savijas ap lauku sētu, kurā valda stingras tradīcijas. Tur ierodas skolotāja Ilona, kuru iemīl saimnieces dēls Ārne. Viņš apprecējis sievu, ko likusi māte, sūrā Niskavuori saimniece, kura reiz pati te ieprecējusies ne gluži aiz savas gribas un palikusi tikpat cieta kā akmeņi sētā. Ārnem nu jāizšķiras, klausīt mātei un apkārtējo aizspriedumiem, vai savai sirdij. Luga piedāvā šīsdienas dramaturģijai neraksturīgus melodramatiskus motīvus.

Valmieras teātra vēlme iestudēt vienu no P.Lūča daiļrades atradumiem

ir ne tikai O.Krodera pateicība par reiz Valmierā dotajām iespējām attīstīties kā režisoram, tā ir atmiņa par romantisku laiku, kurā gandrīz tāpat kā tagad valdīja sievietes un drosmīga vīrieša izvēle tika augstu vērtēta. Stāsts par somu

dzimtu reizē ir vēstījums par mūsu laikiem pašu zemē.

Izrādes scenogrāfiju veidojis Mārtiņš Vilkārsis, kostīmus – Ilze Vītoliņa, komponists – Emīls Zilberts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi