
Vasarā daudz laika tiek pavadīts atpūtas vietās – gan pie ūdeņiem, gan citviet.
Taču izrādās, ir vieni, kas bauda dabu un glīti sakopto apkārtni, bet citi izveidoto demolē.
Ar šādu pārliecību uz redakciju zvanīja taureniete, kura norādīja, ka jaunieši mūsdienās kļuvuši pavisam nesaudzīgi pret citu darbu un iekoptajām vietām. Taurenes pagastā netālu no daudzstāvu mājām pagājušajā vasarā tika iekopta atpūtas vieta Gaujmalā, izveidota peldvieta ar laipām, lai apkaimes jaunieši varētu atpūsties tuvu pie mājām. Taureniete stāsta, ka nu peldvietā palicis tikai viens laipas posms, otrs kopā ar mucām, kas izmantotas kā pontoni, aizpludināts Gaujas ūdeņos. Lai to varētu izdarīt, kāds pārgriezis virves, pie kurām mucas un laipu dēļi turējās.
“Esmu neizpratnē par šādu attieksmi. Tikai pagājušajā vasarā šī peldvieta tika atklāta. Tāpat netālu ir pašvaldības izveidotā
Cieres pastaigu taka. Tajā skats ir visai bēdīgs – dēļi
salauzti, tiltiņam margas nopostītas. Tāpat netiek aizvesti atkritumi. Gan pie peldvietas ir liela zaru, lapu un atkritumu kaudze, gan, takai beidzoties, paveras skats uz lielu žagaru kaudzi,” sacīja pensionāre no Taurenes.
Līdzīgu ziņu redakcija saņēma par atpūtas vietu Lenčos pie Gaujas. Jānis Bērzs norādīja, ka kādreiz koptā un uzturētā atpūtas vieta patlaban izskatās visai bēdīgi. Galdiņš, kur uzlikt piknika uzkodas, saglabājies tikai vienā no atpūtas vietām. Soliņi sabrukuši vai salauzti.
“Man liekas, ka atpūta pie dabas kļūst arvien populārāka, taču kaut kādu iemeslu dēļ šādas vietas netiek koptas un uzturētas kārtībā. Protams, visam nepieciešams finansējums, taču nākamais – arī atpūtnieku attieksmei jābūt citādai. Pieļauju, ka jāizaug citai paaudzei, kura saviem bērniem mācīs, ka pēc piknika atpūtas vieta jāsakopj, ka soliņus un galdus atpūtas vietās neviens nededzina un nelauž. Ir tiešām jocīgi redzēt, ka cilvēki aiz sevis atstāj tik daudz posta pēc labi pavadītas atpūtas,” norāda cēsnieks J. Bērzs.
Arī Taurenes pagasta kultūras dzīves organizatore Ginta Babre “Druvai” norāda, ka jauniešu neaudzinātība sākas ģimenēs. Katrā pagastā tiek realizēti dažādi projekti, labiekārtota vide, iekoptas atpūtas vietas, domājot par vietējo labklājību un saturīga laika pavadīšanu.
“Taču pašvaldība nevar nodrošināt, lai vietējie nelauztu atpūtas takās dēļus vai nedemolētu iekopto peldvietu. Cilvēkiem būtu jāsaprot, ka tas veidots, domājot par viņiem. Taču šāda problēma, protams, ir. Cieres takās tuvākajā laikā plānots izlikt desmit koka sēnītes, taču zinu, ka jau pēc dienas tās būs izrautas. Nepārprotami var teikt, ka daļa jauniešu ir bezatbildīgi. Varbūt problēma ir tā, ka ģimenēs nekas kopā netiek darīts, iekopts. Jaunieši nenovērtē citu darbu. Mums vasarās bija jāravē kolhoza bietes, citus darbus deva vecāki, taču mūsdienās bērni aug bezrūpībā un vasaras paiet, lielākoties neko lietderīgu nedarot,” komentē G. Babre.
Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Sviķis “Druvai” norāda, ka ik pa laikam arī pilsētā
jāsaskaras ar dažādiem vandalisma gadījumiem.
“Pavisam nesen kāds iereibis jaunietis Rožu laukumā no puķu traukiem rāva ziedus, sakot, ka tos plūc mīļotajai. Regulāri cīnāmies ar jauniešiem, kuri iekāpj Līvu laukuma strūklakā un bojā to. Ja runājam par atpūtas vietām Cēsu novadā, izsaukumi netiek reģistrēti. Droši vien vienkārši tiek konstatēts fakts, ka izmētāti atkritumi vai kaut kas salauzts. Novadā populārā atpūta vieta ir pie Gaujas tilta, pie ceļa uz Pārgauju. Taču neteikšu, ka tur kaut kas ļoti tiktu demolēts,” norāda V. Sviķis un teic, ka patiesībā vasara pilsētā ir mierīgāks laiks, jo daudzi devušies atvaļinājumos vai atpūšas laukos. Rudenī, kad pilsētā atgriežas cilvēki, esot novērojams daudz vairāk nekārtību.
Liene Lote Grizāne
Komentāri