
Raunēnietei Sandrai Libertei vasarā darba dienu stundas pazūd skrējienā. “Mežs, pļava, dārzs – visur jāpaspēj,” saka Sandra. Viņai pieder “Sandras dabas darbnīca”, kuras sīrupus jau labi pazīst daudzi tirdziņu un mazo ekoveikalu apmeklētāji. Ik nedēļas nogali Sandru var satikt kādā tirdziņā, bet pa nedēļu jāizdara visi citi darbi. Tiek savākti ziedi, tad gatavots nolējums, pēc tam sīrups. “Viss tik ļoti reizē ziedēja, ka nebija pat laika papriecāties par ziedēšanu,” bilst Sandra un groziņā uz galda skaisti noformētā burciņā stāv ceriņu, ābeļziedu, pieneņu, priežu pumpuru sīrupi.
“Raunā jau visi zina, ka gatavoju sīrupus un kas tie tādi. Vispirms uz tirdziņiem braucu ar zemenēm, bet, tā kā mājās pašu vajadzībām vārīju dažādus sīrupus, kādreiz paņēmu līdzi. Cilvēki bija ļoti priecīgi, daudzi atcerējās, ka vecmāmiņas vārījušas pieneņu vai priežu pumpuru sīrupus. Tā pamazām sāku piedāvāt tirgū,” atminas Sandra un uzsver, ka ļoti bijis bail no dažādiem dienestiem, lai nokārtotas formalitātes, bet, draugu uzmundrināta, visu izdarījusi. “Man bija ļoti bail no grāmatvedības, bet, ja gribu tirgot, bez tās neiztikt, tāpat kā bez nepieciešamajām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atļaujām. Tagad ar dienestiem izveidojusies laba sadarbība, PVD darbinieki nekad neliedz padomu. Es tikai sāku, daudz ko nezinu,” pastāsta uzņēmēja. Sandra daudz ko izmēģinājusi, pārliecinājusies arī, ka ne katrs cukurs īsti labi der, ka ērti ziedus sīrupiem uzglabāt sasaldētus, tad var vārīt sīrupu ne tikai sezonas laikā.
Piedāvāt tirgū kaut ko garšīgu, veselīgu ir tikai viens solis. Vēl droši jāsper otrs – kā to izdarīt. Sandrai palīdz māsa, kura gatavo etiķetes, uz kurām Sandras pašas fotografēti augi. Klāt arī informācija par pieneņu, ceriņu, priežu pumpuru, ābeļziedu, piparmētru labajām īpašībām, kuras grāmatās aprakstījusi speciālisti. “Daudz mācos, īpaši no Vijas Eniņas un Artūra Tereško,” uzsver Sandra.
Katrai burciņai lina auduma cepurīte, ceriņiem – violeta, ābeļziediem – balta. “Pircējs ir jāieinteresē, lai pagaršo, bet viņš pērk arī ar acīm,” bilst uzņēmēja un atgādina, ka ir ļoti daudz jāmācās. Viņa izmanto katru iespēju apmeklēt kādus kursus uzņēmējdarbībā, par augiem, tējām.
Ieceru ir daudz. Viens gan Sandrai skaidrs, viņa dara to, kas patīk, un tādā apjomā, cik var. Sandras plānos nav liela ražotne. “Katra burciņa, pudelīte ir mans mīļdarbs. Draugi mudina, lai piedāvāju lielākiem veikaliem, bet varu izvārīt tik sīrupa, cik varu,” viņa bilst un atzīst, ka visur, kur piedāvājusi sīrupus, tos labprāt ņēmuši tirgošanai. Arī interesējušies vairāku ekoveikaliņu saimnieki no dažādām Latvijas vietām. “Sandras dabas darbnīcas” sīrupi bija piedāvājumā interneta veikalā perkamkopa.lv. Sāktas saruna ar lietuviešiem par karameļu ražošanu no Sandras gatavota sīrupa. “Tas būs ekoprodukts. Gribu tādas karameles, lai iekšā būtu sīrups. Eksperimentējam. Tādas, kādas gribu, Latvijā neviens neražo. Cik garšīga ir sarkanā āboliņa karamele!” nelielus nākotnes plānus atklāj “Sandras dabas darbnīcas” saimniece.
Pagaidām tikai pašu vajadzībām tiek vāktas un žāvētas tējas, bet ir iecere iegādāties žāvētavu. Arī pagrabā jāpabeidz lielā iekārtošana, lai ērti varētu glabāt sīrupus.
“Cilvēki pamazām vien novērtē un atgriežas pie dabas. Dabā ir viss, kas mums vajadzīgs, tikai to esam aizmirsuši. Pati vislabāk jūtos mežā, man vajag saikni ar zemi. Ja dari, kas patīk, katrs augs, kas aug manā dārzā, mežā, pļavā, ir mīļš,” pārdomās dalās raunēniete.
Sandra Liberte dzīvo vecvectēva mājās, kopj dārzu un zemi. Pērn iestādīti 70 ķirši, sešu šķirņu plūmes, aug ābeles, tiks stādīti arī Latvijas ziemas izturīgi persiki. “Man ķirši ļoti garšo. Bet Latvijā tirdziņos ķiršu nav. Arī no ķiršiem droši vien taps kāds sīrups un karameles,” atklāj uzņēmēja. Bet pirms sīrupu vārīšanas Sandrai bija liels zemeņu lauks. Vienā vasarā vairākus simtus stādu iznīcināja maijvaboļu kāpuri. “Būs man arī zemenes. Gribu, lai dārzā ir viss, un izaudzēto, pašas gatavoto varu piedāvāt tirdziņā,” saka Sandra Liberte un uzsver, ka ikdienā viņai ļoti palīdz meitas un draugs, tuvie cilvēki un draugi.
Komentāri