Katrs jaunu administratīvi teritoriālo reformu piedāvājums savā veidā liek zaudēt “pamatu zem kājām” un maldina sabiedrību, aģentūrai LETA atklāja Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments (“Sarma”).
“Domāju, ka ar šādiem pēkšņiem paziņojumiem tiek mēģināts novērst uzmanību no daudz nopietnākām problēmām, kas notiek valstī. Nesen ir izstrādāti vairāki plānošanas dokumenti un programmas. Jāļauj tām strādāt,” atklāj Zuments.
Viņš ir kategoriski pret jeb kādu piespiedu administratīvi teritoriālo reformu. Pēkšņi piedāvātie modeļi bija liels pārsteigums. Apvienošanai ir jānotiek tikai un vienīgi pēc brīvprātības principa. Zuments uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministram vispirms vajadzēja aprunāties ar pašvaldībām.
“Pēc 2009.gadā veiktās administratīvi teritoriālās reformas Naukšēnu novads pēc iedzīvotāju skaita ir piektā mazākā pašvaldība. Vērtējot dažādus rādītājus – finansējumu uz vienu iedzīvotāju, samaksāto nodokļu apjomu, uzņēmējdarbības aktivitāti, attīstības indeksu, reģistrēto bezdarba līmeni, budžeta lielumu, piesaistīto finansējumu, tostarp no Eiropas Savienības fondiem, un citus radītājus – Naukšēnu novads viennozīmīgi sniedz pozitīvas iezīmes. Līdz ar to nekādi nevaru piekrist VARAM argumentam – jo mazāks, jo vājāks novads,” atklāja priekšsēdētājs.
Naukšēnu novads atrodas tālu no valsts centra, tādēļ pašvaldība veic arī dažas valsts funkcijas, piemēram, Naukšēnos tika izveidota valstī viena no pirmajām pašvaldības policijām.
“Tāpat mēs uzturam savu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, lai nelaimes gadījumā palīdzība būtu pieejama tepat uz vietas. Pašvaldība gādā, lai pedagogi saņemtu pēc iespējas cienīgāku atalgojumu. Tieši pēc novada izveides esam veikuši vairākus nozīmīgus darbus, tajā skaitā novada infrastruktūras uzlabošanā. Naukšēnu novada pašvaldība veic visas likumā noteiktās funkcijas. Atsevišķu funkciju nodrošināšanai sadarbojamies ar apkārtējām pašvaldībām, lai tas būtu efektīvāk,” informēja Zuments.
Priekšsēdētājs uzskata, ka pašvaldībai ir jābūt tik lielai, lai tās iedzīvotāji spētu saglabāt reālas iespējas, ka viņu spēkos ir ietekmēt un iesaistīties lēmumu pieņemšanā un citos procesos. Iedzīvotājiem pašiem ir jālemj par finansējuma izlietojumu savā teritorijā, nevis kādam citam, kas ar to nav saistīts. Mazas pašvaldības priekšrocība ir tā, ka tajā lēmumu pieņemšana un procesi notiek caurskatāmāk.
“Domāju, ka tas rada iedzīvotājos apziņu, ka viņi spēj ietekmēt notiekošo un nepadara viņus vienaldzīgus pret notiekošo,” uzskata Zuments.
Jau ziņots, ka VARAM valdības koalīcijas partneriem iesniegusi jaunu reformas koncepciju, kurā piedāvāti divi iespējamie reformas varianti.
Viens no ministrijas piedāvātajiem variantiem paredz, ka tiks izveidots 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis.
Izstrādājot šo modeli, ņemti vērā vairāki kritēriji – attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra. Kā kritēriji ir arī vismaz viena perspektīva vidusskola novadā un tas, ka vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 kilometriem.
Kā otru variantu VARAM piedāvā sākotnēji 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties.
Komentāri