Rūdolfa Blaumaņa 4. teātra festivālā, kas Valmieras drāmas teātrī notiek šonedēļ, ar jaunāko iestudējumu no klasiķa atstātā mantojuma, izrādi „Ļaunais gars”, viesojās Latvijas Nacionālais teātris.
Stāstu par to, kā naudas vara pārbauda cilvēku, noskatījās arī cēsniece, bankas darbiniece Ieva Putniņa. „Naudai ir ļoti liela vara un enerģija. Jābūt diezgan stipram, lai tai neļautos. Bet bieži vien cilvēki ir vāji. Gan Blaumaņa laikos, gan tagadējos lielas naudas dēļ radušās arī lielas problēmas. Teātrī tas tika atainots komiski, un viss beidzās labi, bet dzīvē ir pietiekami daudz piemēru, kas tā nebeidzas. Šajā ziņā cilvēki nemācās pat no savām kļūdām. Reiz iekritis naudas varas izraisītās problēmās, cilvēks ticis no tām vaļā, nevis pārdomā bijušo, bet turpina un otrreiz nonāk pie tās pašas problēmas. Blaumanim ir bijusi ļoti precīza izjūta. Tagad jau arī Kalvīša treknajos gados daudziem dzīve gāja uz urrā,
likās, ka viss ir iespējams. Tagad ir asaras, saprotot, ka naudas enerģija izplatās kā uguns, kuru grūti apstādināt.
Izrādē manīju ne vien komismu, bet arī sarkasmu. Tā aktrise Daiga Gaismiņa tēloja Annu, kuru tik
acīmredzami izmainīja naudas vara. Mantrausību, alkatību, ļaunumu, kas virmo ap naudu, ļoti labi nospēlēja Rūdolfs Plēpis. Viņš parādīja arī nežēlību pret citiem, jo nauda Mantrausim bija augstāka par visu .
Man tīri labi patika, ka režisors Edmunds Freibergs izrādes darbībā iesaistījis vēl vienu tēlu, saviem varoņiem līdzi dzīvot ļaujot arī lugas autoram Rūdolfam Blaumanim, kuru tēloja Ainārs Ančevskis, nogrimēts ļoti līdzīgs Blaumanim jaunības gados. Blaumaņa klātbūtne arī atviegloja skatīšanos, jo autors vērsa uzmanību uz tēliem un notikumiem.
Man, skatoties izrādi, bija sajūta, ka esmu īstā lauku sētā, kur dzīve mutuļo. Tāpēc labi iztēlojos, kā tas būtu arī šodien, ja pēkšņi nāktu laimests loterijā – 75 tūkstoši. Lauku māja pārvērtās par spietu, kas tā vien zumēja. Neviens vēl naudu nebija redzējis, bet tās enerģija jau apņēmusi ļaudis. Ne tikai laimējušos, bet arī kaimiņus. Brīnums, kā Anna vēl dzīva palika, uzzinot, ka vēsts par laimestu ir kļūdaina. Viņa taču īsā laikā bija paspējusi tik daudz sastrādāt – sanīsties ar savējiem, iztīrīt māju no mantas, jo es, redz, būšu tā bagātā un visiem mācīšu, kā dzīvot. Reizēm tiešām tā notiek dzīvē, cilvēkiem patīk lielīties un tērēt to, kas nav iegūts.
Nacionālais teātris un visi pārējie, kas piedalās festivālā, ir malači, ka iestudē Blaumaņa lugas. Blaumanis taču bijis aktuāls visos laikos.”
Komentāri