„Druvas” lasītāja raksta: „Neko nepaskaidrojot, bērna tēvs alimentus sācis maksāt pusi mazāk. Ja bizness apstājies, var piezvanīt un aprunāties, kas par situāciju. Kas man jādara, lai varētu pieprasīt no viņa šo naudu oficiāli (viņš maksāja pēc mutiskas vienošanās)? Šais laikos pilnas malas ar nelaimīgajām vientuļajām māmiņām, kurām trūkst padoma. Un bieži, ja aizej uz iestādi pakonsultēties, attieksme ir tāda – pati tiki pie bērna, ko nāc un lūdzies. Paliek kauns, vairs neiesi un nevienam neko neprasīsi, labāk dzīvosi ar sīko pusbadā un aukstumā. Ja bērna tēvs ir atkal precējies un sēž bez darba, vai bērna mamma uzturlīdzekļus var piedzīt no jaunās sievas?”
Saskaņā ar Civillikuma 179. pantu vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu, šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem. Civillikuma 177. pants paskaidro, ka „bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).”
Droši vien ne visi ir informēti – ja vecāku nav vai viņi nespēj uzturēt bērnu, šis pienākums līdzīgās daļās gulstas uz vecvecākiem. Ja viņu mantas stāvoklis ir nevienlīdzīgs, tiesa var noteikt uzturēšanas pienākumu samērā ar katra mantas stāvokli. Bērna tēva jaunajai sievai gan šāds pienākums nav paredzēts.
Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem, nosaka Ministru kabinets (MK), ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu. Tas noteikts katram bērnam no piedzimšanas līdz septiņu gadu vecumam – 25 %, bet no septiņu līdz 18 gadu vecumam – 30 % no MK noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Jāgriežas tiesā ar prasības pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu. Prasība ceļama pēc atbildētāja (parādnieka) dzīvesvietas, ja tā nav zināma vai arī atbildētājam nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā – pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēdējās zināmās dzīvesvietas. Prasību var celt pēc savas dzīvesvietas. Prasītāji atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas. Portālos www.tiesas.lv un www.legal.lv atrodami paraugi prasības pieteikumam par uzturlīdzekļu piedziņu. Ja persona nepildīs tiesas spriedumu, tiesā jāizņem izpildraksts un jāiesniedz tiesu izpildītājam, kurš sāks sprieduma izpildi piespiedu kārtā. Ja tiesu izpildītājs pārliecināsies, ka parādniekam nav ienākumu un mantas un no parādnieka neko nevar piedzīt, viņš izsniedz izziņu, lai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija maksātu uzturlīdzekļus no valsts.
Krimināllikumā paredzēts, ka par ļaunprātīgu izvairīšanos apgādāt un dot uzturu vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem vai citām personām, ja tāds pienākums uzlikts ar tiesas spriedumu vai tiesneša lēmumu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.
Informācijas avots: www.likumi.lv, www.ugf.gov.lv.
Komentāri