Desmit gadus Cēsu Mākslas festivāla brīvdabas notikumi pārsteiguši ar mākslas izrādīšanu pilsētas vēsturiskajā vidē, bet tagad, vienpadsmitajā, ar mākslas iecelšanu virs Gaujas.
“Miljonāru cienīga izprieca” – par izdomu un tās izpildījumu, sarīkojot kinoteātri virs upes pie Ērgļu klintīm, sacīja mākslas un muzeoloģijas maģistre, docente Astrīda Rogule. “Šādas marginālas norises ir mūsu laikmetam ārkārtīgi raksturīgas. Kādā sajūsmā par Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas koncertu un pirmo kino seansu uz Gaujas bija skatītāji! Atkal varēja noskatīties veco, labo filmu “Gauja”, bet šoreiz dabā.” 2017. gada Cēsu Mākslas festivāla kinoteātris ir ierīkots tā, ka lielais ekrāns paceļas tieši virs upes. Rādot 1934. gadā uzņemto filmu “Gauja”, sākot no tās izteces, Alauksta, līdz pat jūrai, pienāca arī tie filmas kadri, kuros rādītas Ērgļu klintis. Brīvdabas kino skatītājiem kinomāksla dāvāja pārlaicīgu sajūtu, kad izteiksmīgās klintis uz ekrāna un dabā vienlaicīgi bija skatītāju acu priekšā.
Kinoseanss brīvdabā varēja sākties pēc saulrieta. Pirms tam daba un mākslas festivāla rīkotāji bija rūpējušies par vēl kādu grūti atkārtojumu notikumu. Saulei rotājoties uz augstajām smilšakmens klinšu sienām un veidojot smiltīs rakstus, muzikālu priekšnesumu sniedza sitaminstrumentu grupa Perpetuum Ritmico. Tā kā šis priekšnesums bija saskaņots ar māti dabu, tad zvaniņi, marimbas, vibrofoni, kā arī timpāni, bungas un šķīvji skanēja dabas nodrošinātajā absolūtajā klusumā. Nekustējās par smildziņas.
Cēsu Mākslas festivālam ansambļa mūziķi Guntars Freibergs, Elvijs Endelis, Mikus Bāliņš un Ernests Mediņš bija radījuši savu mūziku un klausītājiem apliecināja, ka ir nonākuši pie jauniem radošiem meklējumiem. Līdzās klasiskajiem instrumentiem mūziķi skaņas, klusākas un skaļākas, izvilināja arī no stikla, māla un metāla. Vasaras vakara klusumā koncerts sākās ar skaņām, kas raisīja asociācijas ar smilšu ritmisku sijāšanu. “Mūzika fantastiska, laiks brīnišķīgs,” tāds bija Astrīdes Rogules, desmitiem cēsnieku un vairāk nekā simts Cēsu viesu vērtējums.
Lai nokļūtu 11. Cēsu Mākslas festivāla atklāšanā, lielākā daļa apmeklētāju uzticējās laivu bāzes “Žagarkalns” būvētajam plostam un plostniekiem, kuri no Ērgļu klinšu pakājes skatītājus pārcēla uz upes pretējo krastu, tur ierīkotajām sēdvietām. Daļa apmeklētāju nolēma koncertu klausīties Ērgļu klinšu pusē, no klinšu virsotnes, kur Gaujas Nacionālais parks izveidojis labiekārtotas pastaigu takas, skatu vietas. Klausītāji jutās ne mazāk saviļņoti, noskatoties, kā plosts nemitīgi kursē no viena krasta uz otra un kā koncerta un kinoskatītāji iekārtojas uz kinozāles platformas, kuras lielākā daļa ir tieši virs plūstošās Gaujas.
Cēsu Mākslas festivāla ideju ģenerētāji šogad neiztrūkstošās kino programmas “Upe” veidošanu uzticējuši kinorežisoram Jānim Putniņam. Mākslas festivālam celtais brīvdabas kinoteātris būs atvērts šo sestdien un nākamajā piektdienā, lai uz upes izrādītu Amerikā un Brazīlijā veidotus kinodarbus, kuros centrālo lomu ieņem upe.
Pārējie Cēsu Mākslas festivāla notikumi mēneša garumā iecerēti pilsētas lielākajās koncertvietās – Vidzemes koncertzālē, Cēsu Sv. Jāņa baznīcā un Pils parkā. Līdz pat festivāla beigām augusta vidū ikviens cilvēks aicināts iegriezties laikmetīgās mākslas izstādē, bez kuras nav iedomājamas Cēsu vasaras. Šoreiz koncertzāles trijos stāvos izvietoto laikmetīgās mākslas izstādi atklāja Mākslas akadēmijas divi rektori – līdzšinējais Sergejs Naumovs un jaunievēlētais Kristaps Zariņš. Izstāde “Netveramā robeža” veidota no akadēmijas jauno absolventu diplomdarbiem, kuri saņēmuši augstu vērtējumu.
Komentāri