Otrdiena, 30. septembris
Vārda dienas: Elma, Menarda, Elna

Mikroliegumi Ziemeļvidzemes virsmežniecības teritorijā

Druva

Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris

Veicot saimniecisko darbību mežā, tiek apdraudētas reto augu un dzīvnieku sugas, arī ietekmēta bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Lai strādātu atbilstoši meža politikai, meža izmantošanas apjomus valstiski regulē, noteiktas dažādas aizsargājamās teritorijas un saimnieciskās darbības ierobežojumi.

Mikroliegumi ir teritorijas, kuras veido, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību. Šajās teritorijās ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība, izņemot gadījumus, ja nepieciešama konkrētas augu vai dzīvnieku sugas dzīves apstākļu uzlabošana, tad iespējama atsevišķu koku un krūmu izciršana.

Lielākoties mikroliegumos, kuri izveidoti meža biotopiem, ir veci ozoli, liepas, vīksnas, baltalkšņi, vītoli, blīgznas, kā arī lauces un atvērumi vainaga klājā, pārplūstoši klajumi, dažādu koku sugu un izmēru atmirstoša un atmirusi koksne.

Pērn Ziemeļvidzemes virsmežniecības teritorijā tika izveidoti 35 mikroliegumi meža biotopiem 82,4 ha platībā, četri mikroliegumi lapkoku praulgrauzim 10 ha, viens mikroliegums aizsargājamam ķērpim 3,4 ha, divi mikroliegumi aizsargājamai sēnei 7,1 ha un viens mikroliegums zivjērglim 3,3 ha platībā.

Lapkoku praulgrauzis ir vabole, kas dzīvo vecos un dobumainos ozolos, liepās un vītolos. Vaboļu kāpuri pārtiek no koka prauliem, tādēļ arī sugai tāds nosaukums. Tā kā piemērotu koku paliek arvien mazāk, nepieciešams šādas teritorijas speciāli aizsargāt.

Īpaši aizsargājamais ķērpis – brūngalvainā henotēka- sastopams uz veciem ozoliem atklātās vietās. Tas parasti izaug tikai dažu milimetru garumā, tādēļ to bez lupas palīdzības grūti pamanīt uz stumbra.

Īpaši aizsargājamā sēne – košā zelpore – aug tikai uz ozolu stumbriem, kuru vecums pārsniedz 200 gadus. Šī piepe ir spilgti oranžā krāsā un aug gan uz stāvošiem, gan kritušiem stumbriem. Augošiem kokiem tā bieži atrodas arī dobumu iekšpusē. Lielākais apdraudējums ir liela diametra ozolu trūkums. Zivjērglis ligzdo mežos vai augstajos purvos ezeru, zivju dīķu, bebru dīķu un upju tuvumā. Tas pārtiek tikai no zivīm un ligzdu būvē apkārtnes augstākā koka galotnē – parasti vecās priedēs ar plakanu galotni.

Par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos ir iespējams saņemt vienreizēju valsts kompensāciju. Ierobežojumam jābūt noteiktam pēc īpašuma tiesību iegūšanas, jābūt samaksātam nekustamā īpašuma nodoklim un spēkā esošai meža inventarizācijai.

Lai saņemtu atlīdzību, zemes īpašniekam jāiesniedz iesniegums Dabas aizsardzības pārvaldē Rīgā, norādot zemes gabala atrašanās vietu, zemes kadastra apzīmējumu un dokumentus, kas apliecina tiesības prasīt atlīdzību, kā arī jāiesniedz notariāli apliecināta zemesgrāmatas apliecības kopija vai jāuzrāda oriģināls.

Sīkāku informāciju par kompensācijām var uzzināt Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā vai arī virsmežniecībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi