Nekustamā īpašuma (NĪ) nodokļu likme, kas no 1.janvāra paaugstināta par 50%, būs krietni vien smagāks slogs mazajiem mežu īpašniekiem, jo viņiem nav regulāru ienākumu no meža atšķirībā no lielajiem meža īpašniekiem, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” saka Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
“Tas nozīmē, ka būs jāatrod līdzekļi, lai viņi samaksātu nekustamā īpašuma nodokli. Vissmagāk to izjutīs meža īpašnieki, kuriem pieder meži no 5 līdz 20 hektāru platībā. Šis nodoklis lielā mērā ir atkarīgs no zemes auglības,” saka Muižnieks.
Jau ziņots, ka no 1.janvāra zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām NĪ nodoklis no 1% palielināts līdz 1.5% no kadastrālās vērtības.
Kopumā Latvijā ir 150 000 meža īpašnieku, un 92% no tiem pieder mazāk nekā 20 hektāru meža.
Jau ziņots, ka, pēc pēdējiem datiem, vidējais meža lielums, kas ir meža īpašniekiem, ir 7,5 hektāri. “Ja salīdzinām ar Franciju un Spāniju, Latvijā ir lieli meža īpašnieki. Ja skatāmies attiecībā pret valstīm, kur mežsaimniecība ir ar lielu ietekmi uz tautsaimniecību, – Somiju, Zviedriju un Norvēģiju -, tad šajās Skandināvijas valstīs vienam meža īpašniekam piederošais hektāru skaits ir pat vairākas reizes lielāks. Piemēram, Norvēģijā vidējais meža lielums vienam īpašniekam ir 40 hektāri,” skaidro Muižnieks.
Lielākie meža īpašumi ir Vidzemes pusē. Cēsu rajonā vidējais rādītājs ir 13,9 hektāri, arī Valmieras rajonā ir tāpat. Atsevišķos Kurzemes reģionos vidējā meža īpašuma platība sasniedz 13,1 hektāru. Mazākas platības ir Zemgalē un Latgalē. Tas saistīts ar to, kā vēsturiski katrā novadā ir attīstījusies zemes mantošana. Piemēram, ja Vidzemē īpašumu mantoja vecākais dēls, tad Latgalē tas tika sadalīts starp visiem bērniem. Līdz ar to šeit zemes īpašumi ir vairāk sadrumstaloti.
Visu interviju ar Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāju Arni Muižnieku var lasīt biznesa portālā “Nozare.lv” sadaļā “Viedokļi, intervijas”.
Nozare.lv
Komentāri