
Elīnas un Ginta Gāberu saimniecība “Līvu ogas” specializējas krūmu melleņu audzēšanā un stādu tirdzniecībā. Neatsverama palīdze saimniekošanā ir Ginta māte Aija, kurai ir agronomes izglītība.
Par uzņēmējdarbības sākumu pirms četriem gadiem Gints stāsta: “Ar Elīnu kādu laiku strādājām Norvēģijā, sapelnījām naudu, tā kaut kur bija jāiegulda. Pētījām, kur lielākas perspektīvas. Kādā ārzemju žurnālā izlasīju par krūmu mellenēm – ogu kultūras brīnumu. Domājām – jāpamēģina.”
Gāberu ģimene Priekuļu pagasta Jaunraunas pusē iekopusi pusotru hektāru ar krūmu mellenēm. Visgrūtāk gāja pirmajos divos gados, jo lauka ierīkošana prasīja daudz laika, zināšanu un līdzekļu. “Krūmu mellenes ir interesanta kultūra. Visu mūžu esmu strādājusi pie kartupeļiem, tagad saldajā ēdienā mellenes. Šī kultūra ir prasīga – tai vajadzīga saule un mitrums, kā arī krūmi jāpasargā no vējiem. Mellenēm nepieciešama skāba augsne, nepārtraukti ir jākontrolē, vai skābes līmenis ir atbilstošs. Kopjot pirmos stādus, nedrīkstējām pieļaut, ka nezāles pārņem laukus. Arī žogam jābūt apkārt, citādi bieži nāk ciemos stirnas, kas pirmajā gadā nodarīja lielu skādi,” stāsta Aija.
Visi darbi – ravēšana, pļaušana, laistīšana, ogu lasīšana – tiek veikti pašu spēkiem. Darāmā ir daudz, un viss tiek veikts ar rokām, jo mehanizēt vēl neko nevar. Kad Gāberi sākuši attīstīt ideju, zināšanas par krūmu mellenēm Latvijā kopumā bija ļoti trūcīgas, nepieciešamo informāciju saimnieki guva Valmierā un Ogrē, no kurienes arī tika iepirkti dažādu melleņu šķirņu stādi, informāciju meklēja internetā un pieredzes braucienos devās uz Poliju, kur uzkrātas zināšanas par ogu audzēšanu.
“Krūmu mellene ir vērtīga un garšīga oga. Jāuzsver šo ogu izcilās garšas īpašības. Ir šķirnes, kas vairāk garšo pēc zilenēm, citas vairāk pēc mellenēm. Ogām nav būtisku atšķirību no meža mellenēm, vien krūmu mellenes ir lielākas un nenosmērē rokas un muti. Šīm ogām ir liels potenciāls tālākai pārstrādei – tās izmanto zālēm, krāsvielai un, protams, tā ir veselīga oga ēšanai,” informē Gints.
Katra krūmu melleņu šķirne atšķiras ar garšas niansēm, ogu formu, lielumu un ienākšanās periodu. Krūms laika gaitā izaug pat līdz divu metru augstumam. Elīnas un Ginta saimniecībā rekords gan ir 1,8 metri. “Līvu ogu” iecienītākās šķirnes ir Blue Crop nu Early Blue. Pilnu melleņu ražu iegūst ne ātrāk kā sestajā gadā, bet pēc tam, pareizi kopjot, tās ražo vismaz 30 gadus. Gints prognozē, ka pirmā melleņu raža no “Līvu ogu” lauka tirgu sasniegs šoruden. Ražas novākšana sākas augusta sākumā un turpinās līdz septembrim. Saimnieki stāsta – kad augs sasniedzis pilngadību, no viena krūma iespējams nolasīt pat spaini melleņu. Jārēķinās, ka lauksaimniecībā liela ietekme ir laika apstākļiem.
“Krūmu melleņu audzēšana ir perspektīvs bizness Latvijā. Ogas svaigā veidā izpērk ātri, līdz veikaliem tās nogādāt pat nepaspēj. Ar katru gadu mums iet labāk. No savām kļūdām esam mācījušies un nenožēlojam, ka ideju īstenojām. Neesam ņēmuši kredītus, tādēļ nav bankas saistību spiediena. Iespējams, ka mums iet lēnāk, bet prātīgāk un piesardzīgāk. Sākumā atbalsts bija Eiropas subsīdijas, šobrīd rakstām “Lauku saimniecību modernizācijas” projektu laistīšanas sistēmai. Daudz ieguldām no saviem līdzekļiem. Nopietna tirdzniecība būs pēc diviem gadiem, bet vietējā tirgū kaut ko piedāvāt ceram jau šogad,” stāsta saimnieki, kas līdz šim ir tirgojuši augu stādus un ogas ieguvuši pašu ēšanai. “Līvu ogu” produkcija tiks orientē-ta uz tirgu Cēsīs, vēlāk arī citur Latvijā. Gints stāsta, ka ir jāpaiet 10 gadiem, lai iekoptais krūmu melleņu lauks sāktu atpelnīt ieguldītos līdzekļus. Viņš iesaka – mellenes vislabāk ir patērēt svaigā veidā, tās var sasaldēt, kā arī likt kompotā. Lai paplašinātu stādu tirdzniecības spektru, jaunie uzņēmēji interesentiem piedāvā arī brūkleņu, kazeņu un aveņu stādus. Saimnieki atzīst, ka stādus pērk ļoti labi – maijā jau visi bija izpirkti.
Zeme Priekuļu pagasta Jaunraunas pusē, kur Gāberi audzē mellenes, tiek nomāta no paziņas Aijas Bērziņas, kas līdzās nodarbojas ar graudaugu audzēšanu.
Elīna absolvējusi LLU ekonomikas fakultāti, kur bakalaura darbu rakstījusi par krūmu melleņu audzēšanu, vairāk gan no ekonomiskās, cik saimnieciskās puses. Šobrīd viņa mājās audzina trīs dēlus – Dāvidu, Gustavu un Jūliju. Kā paši smej – viņi izjutīs gan darbu melleņu laukos, gan baudīs vērtīgo un garšīgo ražu.
Krūmu mellenes selektīvi izveidotas 1923. gadā ASV, lai izmantotu lauksaimniecībā ar organiskajām vielām nabadzīgās, skābās, smilšainās augsnēs.
Komentāri