Kad Mārtiņš Dravants plānoja saimniekošanu, izdomāja, ka varētu audzēt zosis. Mārtiņa zosis, zosis no Zosēniem – skan labi. Pērn nopirka vairāk nekā simts zoslēnu. Tikai dažas gāja bojā, un izauga varenas zosis. Šopavasar tika izmantots gan paša meistarots inkubators, gan no bioloģiskas saimniecības iegādāti zoslēni. Arī šoruden ganāmpulks nav mazāks kā pērn. Putniem ir dīķi, kur tie var peldēt. Mājvietai pietiek ar šķūnīti, pat kūts nav nepieciešama. Vasarā graudus nevajag, rudenī ir āboli, ziemā dodu auzas,” pastāsta saimnieks. Apkārt dīķim, kur ganās zosis, ir aploks, pērn bija tikai elektriskais gans. Krastā zosu mītne. Uz dīķa, kurš nedaudz aizsalis, redzamas lapsu pēdas. Dīķī ir aerators, tādēļ dīķis neaizsalst arī ziemā. Izskatās, ka zivīm pret zosīm nav iebildumu, saimnieks novērojis, ka tās pat labāk ņemas svarā.
“Ziemā zosis nesalst, tikai kājām vajag sausus pakaišus – skaidas, salmus, bet vasarā zosis pļavu nopļauj kārtīgi,” bilst Mārtiņš. Viss izdomāts, lai būtu iespējami mazāk darba. Vairāk laika jāvelta, kad zoslēni vēl mazi.
Zosis svētkos labprāt iegādājas draugi. “Vispār šoruden pieprasījums ļoti mazs. Paskatoties piedāvājumus, konkurence ir liela. Ja Mārtiņi būtu brīvdienās, tad vēl. Toties uz Ziemassvētkiem, kad vairāk brīvu dienu, daudzi grib celt galdā zosi. Būtu labi, ja visas varētu nodot kādai kautuvei un saņemtu jau gaļu. Pamazām jau kautuves attīstās, gan būs arī tāds pakalpojums,” saka Mārtiņš Dravants no Zosēniem. Savām vajadzībām kaut lielos putnus Mārtiņš iemanījies, un tas daudz laika neprasa.
Tiesa, pēdējos gados zosu gaļas cena eiro ir tāda pati, kāda bija latos, un pat mazāka. Viena zoss sver no četriem līdz 4,5 kilogramiem, bet, ja zoslēns maksā piecus eiro, rēķins vienkāršs. “Ja saņem platību maksājumus, tad var saimniekot. Zosu audzēšana ir hobijs, mēģinājums saimniekot,” bilst SIA “Viduči77” saimnieks un atklāj, ka nākotnē, iespējams, tirgos zoslēnus un olas. Tas varētu būt izdevīgāk. Mārtiņam ir bioloģiskā saimniecība, un pieprasījums pēc šādi audzētas pārtikas palielinās.
Zosu lielākie ienaidnieki ir lapsas. To Zosēnos ir ļoti daudz. Mārtiņš pastāsta par rekordmedībām ziemā, kad bija sērsna un lapsām grūtības ar barību, trijos vakaros tika nošautas 38 lapsas un daži jenoti. “Pērn mums bija arī pīles un vistas. Tās visas aiznesa lapsas. Salīdzinot pīles un zosis, pīles ir daudz gudrākas,” pārliecinājies saimnieks.
Pērn pirmoreiz ģimene gatavoja zoss cepeti. Visiem bijis, ko darīt, – abiem bērniem, dzīvesbiedrei un draugiem. Arī šajās brīvdienās galdā būs zoss cepetis. Mārtiņš atceras, ka arī bērnībā mājās bijušas zosis, bet nav atmiņā, ka Mārtiņos kādu celtu galdā. To gan viņš atminas, kā viens kaimiņš uzdāvinājis zosi. “Tā bija tik skaista, ka aizvedām atpakaļ saimniekam, no kura viņš bija pircis,” nosmej Mārtiņš.
Zosu, var teikt arī Zosēnzosu vai Mārtiņzosu, audzēšana vismaz pagaidām Mārtiņam ir vaļasprieks. Viņam ir pamatdarbs, vēl laiku un darbu prasa arī dīķi. Tie aizņem ap 14 hektāriem. Pēdējos gadus ik rudeni tos nenolaiž, izzvejo ar murdiem, un citiem dīķu saimniekiem piedāvā karpu mazuļus. “Zivsaimniecība man tomēr tuvāka nekā zosu audzēšana,” saka Mārtiņš Dravants. Dīķī zosis no saimnieka tā kā vairās, laikam saprot, ka nezin kur dažas no ganāmpulka pazudušas. Rudenī tā notiek.
Komentāri