Priekuļu novada Liepasmuižā – tagadējā mākslas kūrortā – jūlijā darbu sākusi izstāžu zāle “Klēts”. Ar apzīmējumu jauna gan jārīkojas uzmanīgi, jo nams, kurā zāle atvērta, ir simtgadīgs, pārbūvi tas nav piedzīvojis. Toties kādreizējā muižas klēts tagad tiek cieņpilni uzturēta. Klēts ir sakopta un ar prožektoru gaismām izcelti ne vien izstādes darbi, arī dabiskā ceļā saglabājies “interjers” – kādreizējo apcirkņu vietas. Tagad tajos ir pa plauktam, kuros vietu raduši trausli priekšmeti – darināti no porcelāna.
Pirmās izstādes autori ir Latvijas Mākslas akadēmijas studenti, kuri apguvuši keramikas prasmes. Starp autoriem ir liepēniete Ilma Strazdiņa un viņas kursabiedri. Oriģinālus porcelāna priekšmetus jaunieši darinājuši gan tradicionāli, gan avangardiski. Izstādes veidošanai Liepā atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona Kultūras programmā un Valsts Kultūrkapitāla fondā.
Keramikas izstāde būs visu jūliju, bet, tā kā mākslas kūrortu Lindenhoff/Liepasmuiža veido vesela virkne kādreizējās muižas ēku, tad apmeklējumu iepriekš vēlams pieteikt, piezvanot uz Liepas muižu. “Kopā ar izstādes apmeklējumu varēs uzzināt arī par notikušajām pārvērtībām kādreizējā Liepas muižā,” “Druvai” pastāstīja Rita Zālīte, kura ikdienā uzņem viesus.
Nedēļas nogalē keramiķe Ilma Strazdiņa un tēlnieks Matiass Jansons uz Liepasmuižu devās vadīt mākslas nodarbības interesentiem. Veidojās trauku dizaini, izmantojot muižas pļavās saplūktus augus, un tapa ekoloģiskās tēlniecības darbi mālā un ģipsī, kas tiks eksponēti mākslas kūrortā.
No Liepas aizrautīgā novadpētnieka Aivara Viļņa un psiholoģes Ritas Zālītes interesenti nedēļas nogalē uzzināja par Liepas pagastā dažādos laikos pastāvējušiem ķieģeļu cepļiem. Bija iespēja arī iemēģināt roku senā arodā un pašiem taisīt ķieģeli, izmantojot sentēvu metodes. Apmeklētāji pievērsās arī dārza mākslai, gatavojot vides objektus no dabas materiāliem.
1672. gadā izveidotā Liepas muiža daudzkārt mainījusi īpašniekus. Pirms diviem gadiem par tiem kļuva ārzemnieki no Pēterburgas. Šie privātie investori visvairāk ieguldījuši, atjaunojot un sakopjot 15 ha plašo muižas parku, tajā izvietojot dārza dizaina un vides mākslas objektus. Balstoties uz seno muižas karti, sakārtota arī meliorācijas un ūdens novadīšanas sistēma, iztīrīti un no jauna izveidoti dīķi. Parks ir pieejams apmeklētājiem.
Tas pieejams mierīgām un klusām pastaigām, cerot arī uz cieņpilnu attieksmi pret dabu un muižas īpašnieku ieguldījumu teritorijas un ēku sakopšanā, kas arvien turpinās,” stāsta Rita Zālīte. Mākslas kūrorta īpašnieki cer uzturēt labas attiecības vispirms ar Liepas un Priekuļu, kā arī citu Vidzemes vietu iedzīvotājiem. R.Zālīte uzsver, ka, iepazīstinot apmeklētājus ar 19.gadsimta beigās celto muižas pārvaldnieka māju, uzņems tajā semināru un viesību dalībniekus, ne tikai gleznotājus, fotogrāfus un citus radošo profesiju pārstāvjus, kas te vēlēsies ilgāk aizkavēties naktsmītnēs.
Komentāri