Ceturtdiena, 2. oktobris
Vārda dienas: Ilma, Skaidris

Māksla kā kultūras mantojums

Druva
200807212340127632

Būs pagājuši gandrīz desmit gadi, kopš mākslas zinātnieks Jānis Kalnačs, kurš pētīja vācu laika atstātās pēdas Latvijas mākslā, atbrauca uz Zosēniem un vietējā mākslinieka Jēkaba Strazdiņa sievas mājās apstiprināja faktu – bija pirms kara Piebalgā augstvērtīga mākslas darbu kolekcija, bet tika izvazāta.

Īpašumā, kur tolaik mitinājās vietējie plencīši, mākslas zinātnieks cēla augšā izmētātas lupatas, zem tām atrazdams Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla šedevrus. Viens pēc otra tika atrasti vērtīgi mākslas darbi, kurus vajadzēja restaurēt. Un Zosēnos izloloja ideju – laukos vajag mākslas darbu krātuvi.

“Rakstījām vienu un otru projektu, lai varētu darbus restaurēt, izveidot plašāku krātuvi, to iekārtot pagasta centrā. Sekoja arī vairāki mākslas darbu dāvinājumi. Mums izdevās,” atceras idejas realizētāja Ilze Ruķe un lepojas, ka krātuves bagātības pirms četriem gadiem bija aplūkojamas arī Valsts mākslas muzejā Rīgā. Pašlaik 44 vērtīgi mākslas darbi glabājas krātuvē, pašreizējās Pēterskolas telpās. Tieši šajās dienās tos aplūkot un vēlreiz novērtēt solījusies ierasties mākslas zinātniece, Valsts mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

“Ja vērtējam no mākslinieciskā viedokļa, tad darbi ir kvalitatīvi restaurēti, bet ir jāsakārto juridiskā puse. Tiem ir jānosaka materiālā vērtība, tiem jānonāk pašvaldības pārziņā. Pašlaik tas ir kā sirdsdarbs, kuram nav saimnieka,” skaidroja Ilze Ruķe un piebilda, ka pēdējos gados krātuve nav papildināta, jo vietējos iedzīvotājos ir izsīkusi vēlēšanās un ideja pierādīt, ka Zosēni var būt jauks kultūras centrs laukos.

“Diemžēl pašlaik mākslas darbu krātuve tādā kā iekonservētā veidā stāv skolā. Lai māksla būtu dzīva, vajag cilvēkus, kas par to interesējas, ir jābūt kultūras pieprasījumam, bet tāda diemžēl nav. Bez darbošanās, jaunu kontaktu meklēšanas nekas nenotiks. Ir tik bezjēdzīgi, ka nav soļu, kurus spert uz priekšu,” tā Ilze un piebilda, ka arī viņa ir attālinājusies no skolas un sabiedriskās dzīves pagastā. Viņasprāt, Zosēnos trūkst personību, kas pašlaik spētu veikt lielas, attīstību vēstošas lietas.

“Man liekas, ka arī novadu reforma neko neatrisinās, jo mums pašiem pietrūkst gaišuma, vēlmes rīkoties. Ir tik neierasti vērot, cik Zosēni kļuvuši klusi, ” tā Ilze Ruķe.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi