Veselavā tāpat kā citos pagastos, dodot nosaukumus īpašumiem, saimnieki ļoti bieži ņem vērā tradīcijas, kas tiek ievērotas Latvijā, vai arī mēģina būt oriģināli, vai vārda došanā ievēro vien sev zināmas likumsakarības.
– Tādu īpaši oriģinālu īpašumu nosaukumu pagastā nav. Lai gan ko kurš par tādu uzskata, – saka pagasta padomes priekšsēdētājs Egils Gruzde un ver vaļā īpašumu reģistru.
Veco māju vārdi līdzi nes vēsturi, kuru diemžēl vairs nākamajās paaudzēs zina retais. “Pintuļi”, “Ķemēlas”, “Jokas”, “Dikļi”, “Namēļi”, “Ķikuri”, “Cīpas” un vēl citu mājvārdu laiks mērāms gadsimtos. Tāpat kā latviešiem, no kāda īpašuma atdalot jaunu, nosaukumam klāt pielikt Jaun-, Vec-, Lejas, Kalna, Meža, Liel-, Maz-. Kur vien vairākas mājas līdzās, tur arī pamatnosaukums vienāds.
– 90.gadu sākumā netipiski Latvijā daži saimnieki jaunajiem īpašumiem pie nosaukuma lika klāt ciparu. Tā pagastā tagad ir, piemēram, “Griezes 1”. Drīz arī izskanēja ieteikums, ka tā veidot īpašumu nosaukumus nevajadzētu, – stāsta Egils Gruzde.
Taču interesantu vārdu jaunajiem īpašumiem Veselavā netrūkst. Kāds saimnieks īpašumam devis vārdu “Vecie Vēži”, atdalot no tā daļu, radies īpašums ar nosaukumu “Jaunie Vēži”. Jāpiebilst, ka nekādu “Vēžu” tuvumā nav. Sarežģīts tikai sākumā šķiet nosaukums “Lejas Stirnas – Lazdiņi”. Vienkārši īpašniekam ir vairāki zemes gabali un zemesgrāmatā tiek reģistrēti kā viens. “Trīspadsmit” – arī tas ir īpašuma nosaukums, tāpat kā “Labaiskalns”, “Zemenes”, “Foreles”, “Bāleliņi”. Nebūt ne māņticīgs saimnieks īpašumu nosaucis “Zaglīši”, jo … līdzās ir dīķis, ko kolhoza laikā sauca par Zaglīti. Pēc vietvārda vārdu dabūjis arī “Būragrāvis”, bet pēc uzvārda – īpašums “Rīsmaņi”.
Komentāri