Sestdiena, 27. septembris
Vārda dienas: Ādolfs, Ilgonis

Maijs. Ziedēšana

Druva

Gaujas NP informācijas speciāliste

Vai kavējies, vai apsteidzis sev vien zināmos termiņus, maijā ziedonis ir klāt. Jau pirms saullēkta, reizē ar pirmo blāzmu, mežā sākas putnu dziesmas un nepieklust pat vakara krēslā – ir atlidojuši daudzi siltajās zemēs pārziemojušie dziedātājputni. Troksnī, ko rada žubītes, strazdi, čipstes, ķauķi, dzilnīši un citi sīkputniņi, var izšķirt atsevišķus labi pazīstamus solistus – čunčiņu, dzeguzi, lakstīgalu, vālodzi un dzeņa vai dzilnas „bungošanu”. Vislabākais putnu kora klausīšanās laiks ir no 10.maija līdz 20.jūnijam. Kamēr citi dzied, krauķiem, pūcēm, žagatām, vārnām un zīlītēm jau izšķīlušies mazuļi.

Maijā riesto baltie zaķi, kas, protams, vairs nav balti, bet pelēkbrūnajā vasaras kažociņā. Ģimenes pieaugums ir jenotsuņiem, maija beigās vai jūnija sākumā – stirnām, aļņiem, staltbriežiem.

Turpinās vizbulīšu laiks. Ēnainajos mežos, gravās, ceļmalās zemi klāj baltzaļais paklājs, kur „ieaustas” vizbuļu un zaķkāpostu lapiņas. Daudziem pavasara ziedaugiem ir ne visai patīkama īpašība – tie ir indīgi. Gan maigā silpurene, ko var atrast priežu mežos un sausās nogāzēs, gan romantiskā maijpulkstenīte, dziedniecības mugurene, kas aug gravās, gan čūskoga un trejlapu puplaksis. Alksnājos upju ielejās uzzied kāds neparasts augs, sārtā bezlape, ko tautā sauc arī par “govs zobiem”, bezhlorofila lakstaugs, kas precīzi atbilst savam nosaukumam – sārts ziedu ķekars bez lapām.

Zied priedes un egles, ietinot apkārtni putekšņu mākoņos un pārklājot ar dzeltenu kārtiņu ezeru un dīķu ūdeņus. Apšu, ozolu un bērzu ziedēšana paliek neievērota, jo to ar krāšņumu aizēno ievas un kļavas. Pavasara noskaņās rotājušies arī krūmi – pieticīgāk meža upenes, krūkļi, ar pamanāmākiem ziediem plūškoki, sausserži, bet viskošākā ir bārbele – ar dzelteniem ziedu ķekariem. Izcirtumos var atrast pirmās pavasara sēnes – lāčpurnus un bisītes.

Atdzīvojas arī purvi – zied lācenes, reibinoši smaržo vaivariņi. Pļavās atrodami vitamīniem bagāti augi: skābenes, zaķkāposti, virza, gārsa, strutenes, balandas, pienenes, nātres. Senči novērojuši: ja reizē plaukst lapas bērziem un alkšņiem, tad vasarā gaidāms vienmērīgs laiks, bet, ja alkšņi pasteidzas salapot pirmie, tad vasara būs lietaina. Mēneša beigās sākas ogulāju ziedēšana – mellenes, brūklenes, izcirtumos un mežmalās zemenes, avenes, kazenes.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi