“YAMAHA” mūzikas skolā Cēsīs pieaugušie var mācīties spēlēt ģitāru. Interesenti ir, un viņi nopietni strādā, lai piepildītu savu sapni.
“Katram taču dzīvē bijis brīdis, kad šaubies – tā kā gribētos kaut ko darīt, mācīties, bet varbūt tomēr ne. Parasti, vai nu kāds draugs pamudina, vai vienkārši izlasi sludinājumu un saproti – lūk, tas, ko es gribu. Šiem cilvēkiem visu mūžu gribējies iemācīties spēlēt ģitāru, viņi to piepilda,” stāsta ģitārspēles pedagogs Indars Grasbergs, piebilstot, ka parasti tas ir vecumā, kad vēl nav vai vairs nav jāpieskata bērni un ir laiks sev. “Mūzika aizrauj. Tā dod īpašas sajūtas,” saka Indars. Viņa audzēkņi ir dažādu vecumu un profesiju cilvēki. Ir tādi, kuriem ir kaut nelielas priekšzināšanas, un tādi, kuriem nav.
“Bieži vien sākam ar trim notīm, mācāmies teoriju, lasīt notis,” skaidro skolotājs un uzsver, ka mācīšanās kopā dod stimulu. “Vajadzētu jau arī pildīt mājas darbus un vismaz stundu dienā paspēlēt,” ar smaidu saka Indars, saprotot, ka ne katram tas izdodas. “Muzicēšana ir terapija, kad spēlē, nevari domāt par kaut ko citu. Ir jākoncentrējas, un tiek atbrīvota galva no citām domām,” pārliecināts pedagogs.
Dina Sopule – Ķieģele jau bērnībā gribēja iemācīties spēlēt ģitāru. Tagad viņa atzīst, ka varbūt vecāki īsti nesaprata meitas vēlmes. “Dzīvojām Vecpiebalgā, tuvākā mūzikas skola bija Jaunpiebalgā, likās, ka izbraukāt nav iespējams. Ģimenē arī neviens neko nespēlēja, bet es ļoti gribēju. Un tā visu mūžu,” stāsta Dina un atklāj: ” Pērn sapratu, ka ar to, ka gribu, nekas nenotiek, pieņēmu lēmumu – iešu un mācīšos. Tas nekas, ka man jau krietni pāri 40. Ir grūti, bet mācos.” Dina strādā pirmsskolā, viņa ir pārliecināta, ka arī ikdienas darbā lieti noderētu prasme spēlēt ģitāru.
Jānis arī gadu mācās ģitārspēli. “Bērnībā mani nelaida uz mūzikas skolu, vēlāk mammai prasīju, kāpēc, atbildes nebija. Puikām taču bija citas nodarbes,” atceras Jānis un atzīst: ” Kad dzīvē jau kaut kas sasniegts, vairs nepietiek tikai ar to, kas ir, negribas apstāties, bet turpināt pilnveidoties. Var jau ieņemt televīzijas skatītāju ložu un tā pavadīt dzīvi pēc 40. Man tā negribas.”
Par to, ka vēlas iemācīties tieši ģitārspēli, nedomājis. Draudzene gribējusi mācīties, viņš uzdāvinājis ģitāru. Kā jau dzīvē gadās, mācīties spēlēt sāka viņš.
Pamazām vien ģitāra atklāj melodijas. Indars Grasbergs pacietīgi stāsta un rāda audzēkņiem, kā pieskarties stīgām, kā izvilināt skaņas un radīt mūziku.
Komentāri