Arhibīskaps Jānis Vanags uzskata, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LEBL) nostāja neordinēt sievietes mācītāja amatā ir jārisina teoloģiskā diskusijā, nevis cilvēktiesību kontekstā, jo baznīcas mērķis neesot akcentēt, ka sieviete varētu būt mazvērtīgāka.
“Šī diskusija bieži aiziet emocijās – kā gan var labiem cilvēkiem likt slikti justies, liedzot tiem kļūt par mācītājiem, bet tas jau nav veids, kā risināt teoloģiskus jautājumus,” aģentūrai LETA uzsvēra Vanags, kurš par tikpat nepareizu spriedumu uzskata to, ka sieviešu neordinēšana pazemina sievietes vērtību un cieņu salīdzinājumā ar vīrieti.
“Īpaši pie luterāņiem tiek uzsvērts, ka ordinētais cilvēks nav vērtīgāks vai labāks par neordinēto, bet viņš vienkārši ir aicināts noteiktai kalpošanai un uzdevumu veikšanai, kam ar vērtīgumu nav nekāda sakara,” ir pārliecināts arhibīskaps, “ordinācija nav cilvēku tiesības, tāpēc tas nav arī cilvēktiesību jautājums.”
Pēc Vanaga domām, nevienam cilvēkam nav tiesību tikt ordinētam. Dievs pats izvēlas un aicina, bet vai Bībelē var atrast apstiprinājumu tam, ka šai amatā ir aicinātas arī sievietes, ir teoloģijas, nevis līdztiesības jautājums. Turklāt sieviešu neordinēšana Latvijā neesot nekas neparasts. Sieviešu ordināciju īslaicīgi praktizējusi tikai LELB, un arī metodistu draudzēs šobrīd kalpo garīdznieces. “Tomēr pietiekami nopietnu argumentu dēļ lielākā daļa baznīcu ne Latvijā, ne pasaulē to nedara,” piebilda arhibīskaps.
Jau ziņots, ka LELB mācītāju konference nolēmusi virzīt izskatīšanai LELB Sinodē priekšlikumu baznīcas satversmē oficiāli nostiprināt aizliegumu mācītāja amatā ordinēt sievietes. Šāds ierosinājums saņemts no diviem LELB prāvestu iecirkņiem un paredz to, ka garīdznieku ordinācijā kā viena no pazīmēm jāņem vērā personas dzimums.
Priekšlikuma izstrāde turpināsies līdz LELB Sinodes sēdei, kas paredzēta nākamā gada vasarā, vienlaikus rīkojot diskusijas par sieviešu ordinācijas teoloģisko pamatojumu. Tomēr gala vārds attiecībā uz to, kādas izmaiņas tiks vai netiks veiktas LELB Satversmē, piederēs Sinodei.
Tomēr arī tad, ja Satversme tiks grozīta, baznīcas praksē nekas būtisks nemainīsies, jo sievietes LELB mācītāja amatā netiek ordinētas jau kopš 1993.gada. Izmaiņas neskars arī jau trīs iepriekš ordinētās luterāņu mācītājas.
Šobrīd 38 neordinēto garīdznieku – evaņģēlistu – vidū LELB darbojas 21 sieviete.
LETA
Komentāri