Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Līgatnes bibliotēkai simts gadu

Sarmīte Feldmane
02:00, 27. Dec, 2024
3
Lig Bib

Kolēģu tikšanās.    Skaidrīte Daņiļeviča (no kreisās), Inga Bērziņa, Laima Timermane, Agnese Osīte, Signija Silauniece, Madara Židaua savulaik strādājušas Līgatnes pilsētas bibliotēkā. FOTO: Sarmīte Feldmane

Sanākot bijušajiem darbiniekiem un lasītājiem, nosvinēta Līgatnes pilsētas bibliotēkas simtgade. Kā jau salidojumā, bibliotekāres Agneses Osītes vēstures faktu atgādinājums mijās ar atmiņām.

“Šodienas bibliotēka ir    saistīta ar 1924.gadā dibinātās Līgatnes papīrfabrikas slimo kases bibliotēku. Tā atradās tagadējā Pavāru mājā, toreiz to sauca “Wilhema”,” stāsta A.Osīte, piebilstot, ka bibliotēkas vēsturē Līgatnē ir senāka. 1897.gadā, kad Līgatnes papīrfabrikas strādnieku vajadzībām uzcēla Saviesīgās biedrības namu, ēkā bija arī grāmatu galds jeb bibliotēka. Krā­jums gāja bojā 1944.gadā, kad ēku sabombardēja.

Kad 1950.gadā atjaunoja kultūras namu, turp pārcēlās arī bibliotēka.    Gadu gaitā tai bijusi dažāda pakļautība, bet tā aizvien bijusi grāmata krātuve, kur līgatniešiem smelties zināšanas,  izzināt pasauli.

“Bibliotēkas vienmēr bijušas vajadzīgas. Gadu desmitos daudz mainījies, tagad ir jaunas funkcijas, bet būtiskākais, ka līgatnieši labprāt    izmanto bibliotēkas pakalpojumus,” gandarīta bibliotekāre un uzsver, ka pērn bibliotēkā bija 237 lasītāji, šogad jau ir par dažiem vairāk.

Līgatniete Maruta Bērziņa vairāk nekā 60 gadus ir bibliotēkas lasītāja. “Nācu uz bērnu bibliotēku, pieaugušajiem bija sava. Bija ļoti daudz grāmatu bērniem, lasīju. Jau vēlāk uz bibliotēku nāca mani    bērni un vienmēr atrada interesantas grāmatas,” pastāsta līgatniete, uzsverot, ka pilsētniekiem ir laimējies, jo vienmēr strādājušas zinošas bibliotekāres. “Manā bērnībā tāda bija    Vija Grigorjeva, maniem bērniem Laima Timermane, kura palīdzēja atrast arī skolai vajadzīgo. Pati lasu dažādu literatūru. Vasarā mums bija tikšanās ar rakstniecēm, viņu daiļrade ieinteresēja.    Bibliotēka rīko labus pasākumus,” pārdomās dalās M. Bēr­ziņa.

Salidojumā bibliotekāres, kuras strādājušas dažādās desmitgadēs, atcerējās, gan kādi bijuši darba pienākumi, gan kādas prasības, gan kas interesējis lasītājus.

Jaunākai paaudzei interesanti pārlasīt šodien nesaprotamās sociālistiskās saistības.    Piemēram, 1983.gadā bibliotekāram jāapņemas palielināt lasītāju skaitu par 15, grāmatu izsniegumu par 800, padziļināt darbu ar grupu “Jaunie dabas draugi”, izveidot grāmatu nosaukumu kartotēku, papildināt novadpētniecības mapi un arī pašiem mācīties.   

Sarežģīts laiks bibliotēkai bija pagājušā gadsimta 90.gadi. “Ēkā nebija apkures. Lai saņemtu algu, bibliotēkai bija jābūt atvērtai. Katra nācām uz darbu četras stundas dienā, rakstījām ar zīmuļiem, jo pildspalvas nerakstīja, tik auksts bija. Sēdējām mēteļos, zābakos, kājās divas vilnas zeķes, daždien telpās nebija pat desmit grādu. Taču lasītāji nāca, gribēja lasīt,” atceras Inga Bērziņa. Viņa bibliotēkā nostrādājusi 17 gadus, tagad ir lasītāja. “No­strādāju līdz 1999.gadam. Mēs reizē bijām arī sociālie darbinieki. Pie priekšniekiem nokārtoja konkrētas lietas, bet sāpi izrunāt, pastāstīt par dārzu, grāmatām, mazbērniem nāca uz bibliotēku, atmiņās kavējas bijusī bibliotekāre.

Ilggadējā bibliotekāre un bibliotēkas vadīja Laima Timermane atceras, ka  plaukti bija līdz griestiem, augšējos glabājās grāmatu dublikāti. “Grāmatu bija ļoti daudz, katru saņēmām trijos piecos eksemplāros, kaut saprotams, ka    plauktos iesēdušas tur nav jātur, jo    izdod taču aizvien jaunus darbus,” saka L.Timermane. Viņa arī pastāsta, kā ar grāmatām gājusi pie līgatniešiem, lai rosinātu kļūt par lasītājiem, kā nācies meklēt parādniekus, kāds bijis datortehnikas ienākšanas laiks.

Madara    Židaua    Līgatnes bibliotēkā nostrādājusi vien dažus gadus. Tagad viņa dzīvo Si­guldā.  “Jau braucot uz Līgatni, nogriežoties no šosejas, sajutu sentimentu. Ir prieks atkal iegriezties kultūras namā un apzināties, ka šajā ēkā esmu strādājusi. Atmiņā palicis, ka pavasarī, kad logi vaļā, dzirdams, kā čalo upīte. Apmeklētāji, foršie seniori, nesa zilās vizbulītes, ābeļziedus, nākot uz bibliotēku pa ceļam salasījuši,” atceras M.Židaua, bet I.Bērziņa pastāsta, ka no daudziem dzirdējusi, ka tieši šai bibliotēkai ir īpaša smarža. “Grā­matas, putekļi, laka, terpentīns izveidoja šo buķeti, bet pēc pēdējā remonta smaržas vairs nav,” teic līgatniete.

Komentāri

Jautājums
10:26, 27. Dec, 2024
Līgatnes bibliotēkā ir daudz gudru grāmatu, kurās noteikti varam rast atbildi uz jautājumu: Kāpēc šodien, 27. decembrī, Baltijas valstīs atkal ir vislielākā vidējā elektrības biržas cena Eiropā? Baltijā (tostarp Latvijā) - 142 € par megavatstundu Polijā un Vācijā - 121 € par megavatstundu Francijā - 119 € par megavatstundu Lielbritānijā - 107 € par megavatstundu Zviedrijā (Stokholmas apgabalā) - 3 € par megavatstundu Somijā - 2 € par megavatstundu Varam justies lepni, vai ne?
Adel
12:57, 27. Dec, 2024
Viss mainaas un pluust.mainas gan biblioteku telpas..un darbinieki.gan apkalposanas tehnologija gan lasitaji mainas paudzes..paliek atminas ..skaistas atminas...bet kaut jam ir jaapaliek..cauri laikmetiem ejot tas ir kulturas mantojums ..gramatas..tie ir musu rakstnieku gara darbi..bet i sodien rakstnieku skulpturas griez uz pusem..iznem vinu darbus.kuriem nav he kada sakara ar rakstnieku politiskiem uzskatiem..ta ir dailliteratura.....kuros atspogulotas tas laikmetu ieziimes..bet vai var vesturi sagriezt un kaut ko izmest.nevar....varbut pec simts gadiem izmetis musdienu rakstnieku darbus.vesture ir tada kada vina ir ar baltam un melnam lappusem...tada riciba musu kulturas vertibu iznicinasana.......musu tauras liktenstastiem jabut bibliotekaas..un tiem jabut muzigiem..kamer bus musu tauta un bibliotekas...sveiciens liigatnes bibliotekai jubilejaa..lai netrukst lasitaju un radosu pasakumu...tai gaismas pilij buut..laikmetu puteniem cauri brienot.
Lepnums
17:47, 27. Dec, 2024
2018. gada 21. februārī Latvijas valsts uzturētais "LV portāls" rakstīja: "Šodien, 21. februārī, Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja (ITRE) balsojumā atbalstīja Krišjāņa Kariņa (Vienotība/ETP) sagatavotos likumprojektus, kas noteiks, kāds būs Eiropas elektroenerģijas tirgus tuvākajā desmitgadē, kā arī skar Latvijā tik aktuālo jautājumu par subsīdijām ražotājiem. Eiropas Komisija 2016. gada novembrī nāca klajā ar enerģētikas likumprojektu kopumu, kas ir noslēdzošais posms likumdošanā Eiropas Enerģētikas savienības izveidošanai. Krišjānis Kariņš ir atbildīgs par izstrādi un virzību Eiropas Parlamentā diviem no šiem likumprojektiem, kas nosaka elektrības tirgus uzbūvi - Regula par elektroenerģijas iekšējo tirgu un Direktīva par kopīgiem noteikumiem. Krišjānis Kariņš starptautiskās nevalstiskās organizācijas "VoteWatch Europe" pētījumā par ietekmīgākajiem EP deputātiem enerģētikas politikas jomā ieņem ceturto vietu. Krišjānis Kariņš Eiropas Parlamentā strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā." Kopš tā brīža ir pagājuši seši gadi, un tagad mēs katru dienu varam vērtēt izcilā "Vienotības" politiķa Krišjāņa Kariņa veikumu Eiropas elektroenerģijas tirgus uzbūves pilnveidošanā.

Lasītākie raksti