Lai arī maznodrošinātie varētu būt viena no grupām, kurām pienāksies elektroenerģijas cenas pieauguma kompensācija, šādu statusu piešķir tikai 39 no 119 Latvijas pašvaldībām, raksta “Neatkarīgā”.
Valstiski vienīgā noteiktā mēraukla, lai pateiktu, kuram cilvēkam vai ģimenei jāpalīdz ar sociālo palīdzību, ir trūcīgas personas vai ģimenes statuss. To pēc Ministru kabineta noteikumiem piešķir katra pašvaldība. Viens no nosacījumiem ir – personai pēdējo triju mēnešu laikā kopējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 128,06 eiro. Ja tā ir ģimene, tad šādu minimālo ienākumu līmeni attiecina uz visiem ģimenes locekļiem.
Savukārt maznodrošinātas personas ienākumu līmeņus nosaka pašvaldības savos noteikumos. Piešķirot maznodrošinātā statusu, pašvaldība autonomi nosaka, kādiem ienākumiem jābūt cilvēkam vai ģimenei, lai tā tiktu atzīta par mazturīgu. Tendences rāda, ka lielākajās pilsētās maznodrošinātā statusu var iegūt personas ar lielākiem ienākumiem nekā mazākās. Piemēram, Rīgā ģimene vai persona atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz minimālās mēneša darba algas apmēru. Augstāks līmenis ir arī tādās pašvaldībās kā Liepāja, Jēkabpils, Cēsu novads, Garkalne, bet zemākais tas ir Bauskas novadā.
“Mēs neapkopojam informāciju, jo tas sniegtu ļoti vispārīgu ainu par maznodrošinātajiem Latvijā,” izteikusies LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa, “maznodrošinātā ienākumu līmenis ir ļoti atšķirīgs – no 142 eiro mēnesī uz vienu cilvēku līdz 356 eiro. Ja arī mēs apkopotu ziņas, cik ir maznodrošinātu cilvēku, tas neparādītu situāciju, ar kādiem ienākumiem viņi dzīvo.”
“Maznodrošinātā statuss tika ieviests, lai palīdzētu iedzīvotājiem, kurus nevar atzīt par trūcīgiem, bet viņi nav tik turīgi, lai spētu nodrošināt pietiekamu iztiku, pirmām kārtām samaksāt par mājokli,” skaidrojusi Celmiņa. Nākotnē LM plāno virzīties uz viena minimālā ienākumu līmeņa jeb sliekšņa noteikšanu, lai atbalstu maznodrošinātajiem plānotu mērķtiecīgāk, taču, kā atzīst speciāliste, nevajag lolot ilūzijas, ka tas izdosies ātri. Citu valstu pieredze liecina, ka tas ieviests piecu gadu laikā. Latvijā vismaz koncepciju plānots izstrādāt vēl šogad.
Ar katru gadu to pašvaldību skaits, kas maznodrošinātā ienākuma līmeni nosaka, sarūk.
LETA
Komentāri