Viens no jautājumiem, ko cilvēki bieži mīl pārrunāt, ir iedzīvotāju skaits ciemā, pilsētā, novadā, valstī. Minējumi tiek izteikti visdažādākie, bet neviens nevar pateikt, cik konkrēti esam. Ir tikai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Iedzīvotāju reģistra dati, kas uzrāda, cik konkrētajā pašvaldībā ir deklarēto iedzīvotāju. Tie gan nerāda objektīvo ainu, jo ikvienam taču ir kāds citā pilsētā vai valstī dzīvojošais un strādājošais draugs, rads vai paziņa, kas joprojām deklarēts dzimtajā novadā. Pēc šiem datiem Latvijā uz šī gada 1.janvāri bija vairāk nekā 2,1 miljons iedzīvotāju, lai gan jau sen publiski runā, ka esam mazāk par diviem miljoniem.
Taču ir kāds skaitlis šajā statistikā, kam var pievērst uzmanību. Proti, kā mainījies oficiāli deklarēto iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2014.gada 1.janvāri un šī gada pirmo dienu. Tas apstiprina faktu, ka cilvēku skaits sarūk, jo gada laikā valstī kopumā iedzīvotāju skaits samazinājies par vairāk nekā 20 tūkstošiem. Tātad aizbraukusi viena paliela Latvijas mazpilsēta.
Dati rāda, ka tikai 12 Latvijas pašvaldībās minētajā laikā posmā iedzīvotāju skaits palielinājies, pārējās – lielākos vai mazākos mīnusos. Arī vēsturiskajā Cēsu rajonā visos novados ir iedzīvotāju samazinājums. Salīdzinājumā labāka situācija ir Cēsu novadā, kur gada laikā samazinājums bijis tikai 17 cilvēki, kas ir trešais labākais rādītājs novados, kuros fiksēts samazinājums.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs norāda, lai arī šis skaitlis ir negatīvs, vērojama kāda pozitīva tendence: “Pērn novadā dabiskais pieaugums bija mīnus 103, tātad varam secināt, ka cilvēki izvēlas Cēsis par vietu, kur dzīvot, kur deklarēties.”
Viņš stāsta, ka publiskās sarunā daudzreiz jautājot, cik īsti novadā ir iedzīvotāju. Uz šī gada 1.janvāri pēc PMLP datiem novadā bija deklarēti 18 947 iedzīvotāji. J. Rozenbergs atzīst, ka šis nav reāls skaitlis, bet patiesībai neatbilstot arī ļaužu minētie desmit tūkstoši un vēl mazāk: “Zinām, ka novadā dzīvo aptuveni 4000 senioru. Zinām, cik bērnu ir skolās un bērnudārzos. Jā, ir bērni no citiem novadiem, bet arī cēsnieki mācās citur. Kopumā šīs divas grupas veido 7 – 7,5 tūkstošus iedzīvotāju. Pilsētā ir 11 600 darbavietu, un katru gadu šis skaits pieaug. Protams, ir strādājoši pensionāri, strādā no citiem novadiem, bet arī mūsējie brauc strādāt citur. Manuprāt, kopumā par kādiem 15 000 iedzīvotāju pilsētā varam runāt.”
Domes priekšsēdētājs atspēko bieži izskanējušo, ka pilsēta tukša, iedzīvotāju ielās nav. Ir mainījušies paradumi, un katrs sev var uzdot jautājumu, cik bieži viņš redzams tā vienkārši staigājam pilsētas ielās. Bērni pagalmos vairs aktīvi nespēlējas, jo labāk pavada laiku pie datoriem, sazinoties ar vienaudžiem virtuālajā vidē. Pieaugušie lielos iepirkumus veic nedēļas nogalē, ikdienā veikalus apmeklējot tikai reizēm. Uz banku tikpat kā nav jāiet, uz pastu – arī ne, cilvēki pārvietojas ar mašīnām, tāpēc nevar salīdzināt šodienu ar laiku pirms gadiem 20 – 30.
Ieskatoties oficiālajā statistikā, redzam, ka no vēsturiskā Cēsu rajona novadiem vislielākais kritums ir Vecpiebalgas novadā – 106, seko Priekuļu novads – 100, Raunas novads – 79, Līgatnes novads – 73, Amatas novads – 66, Pārgaujas novads – 53, Jaunpiebalgas novads – 23 iedzīvotāju.
Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone, atzīstot, ka zināma patiesība ir arī statiskā, uzver, ka to nevar pieņemt kā vienīgo patiesību: “Situāciju mūsu novadā nevaram atraut no valsts kopējām tendencēm, kas vērojamas novados, kas ir attālāk no lielajiem attīstības centriem.
Jā, šie skaitļi liek padomāt, taču nākotnē raugāmies pozitīvi. Uzņēmēji no novada prom neiet, visi turpina attīstīties, ienāk jaunas investīcijas, rodas jaunas darbavietas. Piekrītu, ka jaunieši izvēlas apgūt zināšanas un pieredzi citur, bet šobrīd jūtama tendence, ka cilvēki sāk atgriezties. Ne tik daudz no ārzemēm, cik no pilsētām tepat Latvijā. Pēc tā, ko redzu, man ir ticība, ka turpmāk šis kritums būs mazāks. Pieļauju, ka daudzi atgrieztos drošākā un veselīgākā vidē, ja būtu līdzvērtīga nodarbošanās un ienākumi. Ar vēlmi vien nepietiek.”
Viņa norāda, ka iespaidu uz statistiku atstāj demogrāfiskā situācija, jo gados jauni cilvēki, kuriem dzimst bērni, par dzīves un darbavietu izvēlas lielās pilsētas. Jāpiezīmē kāda Vecpiebalgas novada īpatnība, proti, ka nedēļas nogalēs un vasaras mēnešos novadā dzīvojošo ir krietni vairāk, jo daudziem tur ir brīvdienu mājas. Daļa no viņiem novadā arī deklarējušies, bet daudziem svarīga adrese Rīgā, tāpēc Vecpiebalgā viņi pavada tikai brīvdienas vai atvaļinājumus.
Nākamais atskaites punkts, kad PMLP publicēs kārtējos datus, būs 1.jūlijs, un varēsim redzēt tendences. J. Rozenbergs neslēpj, ka iedzīvotāju skaita sarukums jau tuvākajos gados var radīt problēmas: “Ekonomika var darboties pie zināma cilvēku skaita gan pieprasījumā, gan piedāvājumā. Ja kritiskā robeža tiks pārkāpta, ekonomika sāks buksēt. Tāpēc valstiski jādomā, kā apstādināt iedzīvotāju skaita samazināšanos.”
Jānis Gabrāns
Komentāri