Otrdiena, 7. oktobris
Vārda dienas: Daumants, Druvvaldis

Liecības par Tautas fronti

Druva
Img 6685

Drustu novadpētniecības muzejs kļūs bagātāks ar liecībām par notikumiem pagastā 1988.gadā, kad tika dibināta un darbojās Tautas frontes Drustu nodaļa “Atmoda”. Ojārs Rode bija Tautas frontes grupas izveidošanas iniciators, darbojās valdē.

“Man ir saglabājušies materiāli, tos nodošu muzejam, jo tā ir vēsture,” saka Ojārs un uzsver, ka

toreiz

cilvēki bija entuziasma pilni. “Vai šodien uz kādu vienošanos varētu sasaukt kopā

tik daudz cilvēku? Entuziasms balstījās pārliecībā, ka mēs varēsim paši noteikt savu likteni. Gan saimniecisko, gan ekonomisko, gan politisko. Tautas frontes biedri ne tikai aktīvi iesaistījāmies pagasta kultūras dzīvē, arī saimnieciskajā, pievienojām savas balsis atbalstot to, kas notiek Latvijā. Līdztekus paši domājām, kas būtu jādara, sūtījām ieteikumus Ministru padomei, ierosinājumus avīzēm. To varēja darīt tāpēc, ka kopā bija pagasta dižākie ļaudis, drosmīgākie. Dižākie intelektuāli un garīgi,” atceroties to laiku, pārliecināts Ojārs Rode.

Daudzās Tautas frontes nodaļās tā laika dokumenti puča laikā 1991.gadā iznīcināti. Visa informācija par drustēniešiem un viņu darbību glabājās Ojāram mājās.

“Man nebija arī baiļu ko tādu glabāt.

Pagastā bija tādi, kuri nobijās, bet tagad ir pazīstamas personas. Nekad nevaram zināt, kā kurš rīkosies juku brīdī. Caurskatīju dokumentus un sapratu – tie cilvēki bija drosmīgi, viņi lika savu parakstu.

Viņu,

salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu, nebija daudz,” bilst drustēnietis.

Ojārs rāda 1988.gada 22. septembrī Tautas Frontes Drustu atbalsta grupas 40 dibinātāju

sarakstu. Drīz jau grupā biedru bija vairāk. Par to liecina saraksts pat biedru naudu nomaksu. Par katru norādīta arī mājas adrese un latvietis vai krievs. Ir tikai latvieši.

Daudzi no viņiem jau aizsaulē.

Lūk, vēstule “Padomju Jaunatnes” redakcijai 1988.gada 22 septembrī: “Lūdzam darīt zināmu LPSR Augstākās Padomes Prezidija Juridiskajai daļai, ka mēs, apakšā parakstījušies Drustu ciema ļaudis, pievienojamies prasībai- atzīt latviešu valodu par valsts valodu Latvijas teritorijā”. Ministru padomes lietu pārvaldei raksts, kādi uzlabojumi veicami, lai apturētu

iedzīvotāju skaita mehānisko palielināšanu. Starp dokumentiem arī angliski iztulkots, rokrakstā, mašīnrakstā drustēniešu uzsaukums pasaules tautām – lai tās

palīdz Latvijai kļūt brīvai. Turpat arī aicinājums

drustēniešiem ievērot atklātuma principu visos līmeņos.

1988.gada oktobrī tautfrontieši veica iedzīvotāju aptauju, tajā arī jautājumi par sadzīvi, ikdienu – kādu iedomājaties kultūras dzīvi Drustos, kādas ir jūsu sadzīves problēmas, kāda attieksme pret rentes līgumu, kādās mājās gribētu dzīvot, kādus trūkumus saskatāt darba organizācijā padomju saimniecībā “Drusti”. Un ir atbilžu oriģināli, kurus interesanti palasīt. Domājot par Drustu perspektīvu, anketās rakstīts , ka iedzīvotāji iestājas par viendzīvokļu māju celtniecību laukos, kā izņēmumu atstājot daudzdzīvokļu mājas apkalpojošā sfērā strādājošajiem un skolotājiem.

“Tas bija tāds laiks. Uz visiem dokumentiem ir datumi, var izsekot, kas notika pagastā, ko darījām. Tas darbs muzejniekiem. Mēs nedrīkstam aizmirst šos cilvēkus, notikumus. Nav svarīgi, kā šodien daudz kas izvērties, bet tolaik cilvēki bija pārliecināti, ka būs tie, kuri noteiks lietu kārtību savā zemē,” saka Ojārs Rode.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Tautas balss

Sludinājumi