Mārsnēnieši Leonards un Albīna Jaško ir cītīgi “Druvas” lasītāji.
“Vīram jau pāri astoņdesmit, bet bez avīzes nevar iztikt, gaida, kad tiks pie lasīšanas. Dienās, kad pastnieki ved pensijas, “Druva” pastkastītē ir vien pēc pieciem pēcpusdienā, citās dienās gan jau ap pusdienlaiku,” stāsta Albīna un piebilst, ka laikraksta abonementu loterijā laimētais gludeklis tiks viņai, lai gan “Druva” pasūtīta uz Leonarda vārda.
“Ļoti gaidu pavasari, tad atkal tikšu dārzā, varēšu sēt un stādīt,” atzīst Albīna un piebilst, savulaik mamma mācījusi, ka tikai ar Jāzepa dienu – 19.martu – zeme atdzīvojas, tad var sākt sēt un stādīt. Albīnas sirdsprieks ir puķes, ap māju, kurai īsti latgalisks nosaukums “Rūzes”, tās krāšņi zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim.
Mūžu abi Jaško nostrādājuši kopsaimniecībā, Leonards bijis ekonomists, grāmatvedis, Albīna – strādājusi dārzniecībā, lauku brigādē. Arī tagad vēl savā mazajā saimniecībā ir govs, vistas, lai gan Albīna atzīst, ka sienu sagādāt kļūst aizvien grūtāk. “Kad sabrauc mani pieci mazbērni, tad jau darbs sokas,” ar prieku saka mārsnēniete un piebilst, ka “Druvā” vienmēr ir ko palasīt gan sirdij, gan lai uzzinātu ko jaunu.
Komentāri