Nepilna pusotra gada laikā, kopš sākusi darboties lauksaimniecības zemes kreditēšanas programma, VAS “Lauku attīstības fonds” lauksaimniekiem piešķīris 224 aizdevumus par 7,3 miljoniem latu no kopumā programmā pieejamajiem desmit miljoniem latu.
Kā biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji, par novembrī apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties 5991 hektārus lauksaimniecības zemes, kas galvenokārt ir līdz šim nomātās platības.
Vienlaikus joprojām turpinās iepriekšējos mēnešos novērotā zemes tirgus vērtības pieauguma tendence. Ja augustā zemes vidējā tirgus cena bija 1140 lati par vienu hektāru, septembrī šis rādītājs bija 1187 latu, oktobrī – 1205 latu, bet novembrī – 1216 latu par vienu hektāru. Novembrī Zemgalē piešķirti 76 aizdevumi, Kurzemē – 67, Vidzemē – 36, Latgalē – 21, bet Rīgas reģionā – 24 aizdevumi.
Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2000 līdz 148 200 latiem. Apjomā no 2000 līdz 5000 latu piešķirti astoņi aizdevumi, no 5001 līdz 20 000 latiem – 84 aizdevumi, no 20 001 līdz 40 000 latu – 78 aizdevumi, no 40 001 līdz 60 000 latu – 19 aizdevumi, no 60 001 līdz 80 000 latu – 15 aizdevumi, no 80 001 līdz 100 000 latu – 17 aizdevumi, no 101 001 līdz 300 000 latu – trīs aizdevumi.
Apstiprināto aizdevumu termiņi ir robežās no trim līdz 20 gadiem, savukārt vidējais aizdevumu termiņš ir 15,5 gadi.
Aizdevumiem galvenokārt piesakās nelielas saimniecības, kuras atbilstoši mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai ir mikrosaimniecības. No 187 saimniecībām 156 saimniecībās strādā no viena līdz trim darbiniekiem, kuri ir ģimenes locekļi. Tikai sešas saimniecības ir tādas, kurās darbinieku skaits pārsniedz desmit un gada apgrozījums ir lielāks par diviem miljoniem eiro, un tās uzskatāmas par mazo uzņēmumu.
Kā ziņots, zemes kreditēšanas programma sākusi darboties 2012.gada jūlijā. Kreditēšanu administrē “Lauku attīstības fonds” sadarbībā ar VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Atbalsta programma nepieciešama, jo no 2010.gada zemei, kas netiek apstrādāta, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tāpēc tie zemju īpašnieki, kas neražo lauksaimniecības produkciju un nespēj nodrošināt savu īpašumu uzturēšanu, varētu pārdot zemi tiem lauksaimniekiem, kas ir ieinteresēti to iegādāties ražošanai. Tāpat no lauksaimnieku apstrādātās zemes liela daļa joprojām ir nomāto zemju platības, un daudziem rodas problēmas ar saistību izpildi un jāatmaksā saņemtais Eiropas Savienības atbalsts, ja patiesais zemes īpašnieks izlemj priekšlaikus lauzt nomas līgumu.
NOZARE.LV
Komentāri