Šā gada nacionālās subsīdijas nedrīkst būt diskriminējošas, bet tās jāvirza kredītprocentu dzēšanai, norādīja biedrība “Zemnieku saeima” un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija.
Vakar izplatītājā paziņojumā abas organizācijas norāda, ka šogad nacionālās subsīdijas lauksaimniekiem samazinātas par 70% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet šie līdzekļi nevar nodrošināt visas lauksaimnieku vajadzības pēc atbalsta.
Tomēr pēc konsultācijām ar organizāciju biedriem un citām nozaru asociācijām, secināts, ka efektīvākais kopsaucējs esošās krīzes situācijā būtu jau tā minimālos finansiālos resursus nevis sīki un bezmērķīgi sadalīt, bet gan novirzīt atbalstam, kas nepieciešams visiem nozarē strādājošajiem.
Vienīgais visas nozares vienojošais un nediskriminējošais atbalsta veids esot kredītprocentu dzēšana.
Lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas norāda, ka pirms gada krīze bija iestājusies piena sektorā, kad vissmagāk klājās tiem uzņēmumiem, kuri mērķtiecīgi bija ieguldījuši līdzekļus saimniecību modernizācijā. Toreiz valdības atvēlētie finanšu resursi tika novirzīti, gan tiešajam atbalstam piena saimniecībām, gan kredītgarantijām un kredītprocentu dzēšanai neatkarīgi no lauksaimnieciskās darbības specializācijas.
“Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka, novirzot atbalstu kredītprocentu maksājumiem, valdība parādītu izpratni un atbalstu nozares tālākai attīstībai, parādītu, ka eksportspēja un efektivitāte nav tikai lozungs, kas labi izklausās valsts vīru runās, bet valdībai tiešām rūp, lai visa nozare turpina attīstību.
Lazdiņš norāda, ka gada laikā kopš zemnieku protestiem situācija nav mainījusies, jo tiem, kas vēlas saglabāt uzņēmumus un attīstīties, tāpat ir jārisina finanšu jautājumi, taču tiekot piedāvāts priekšlikums, kas nav pārdomāts un nav efektīvākais nozarei kopumā.
Arī Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzskata, ka, ņemot vērā būtisko kopējās subsīdiju summas samazinājumu, lielākā daļa finansējuma būtu jānovirza atbalstam lauksaimniekiem un lauksaimnieku kooperatīviem 2009.gada kredītprocentu daļējai dzēšanai, nevis jāsadala daudzos ražotājiem mazsvarīgos pasākumos.
“Novirzot finansējumu atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai, tiks atbalstīti tie lauksaimniecības uzņēmumi, kuri ir mērķtiecīgi ieguldījuši naudu attīstībā, ņemot vērā visas lauksaimniecības nozares,” pārliecināts ir Jansons.
Savukārt Valkas rajona lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka norāda, ka līdz šim lielākā problēma nacionālo subsīdiju sadalē ir ilgtermiņa stratēģijas un politikas lauksaimniecības attīstībai neesamība.
Kā ziņots, piena pārstrādes uzņēmums AS “Preiļu siers” šonedēļ nosūtījis vēstuli Eiropas Komisijai (EK) ar lūgumu izvērtēt nevienlīdzīgu valsts atbalstu piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, biznesa portālam “Nozare.lv” stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.
Viņš norādīja, ka jau ilgāku laiku uzņēmums ir runājis ar Zemkopības ministriju (ZM) un panācis to, ka ZM apkopoja faktus, kurā ir skaidri redzama informācija par to, kā šis atbalsts ir tikai kropļojis piena tirgu, bet, neskatoties uz to, ZM turpina atbalstīt kooperatīvus, kuri savāc un izved pienu uz kaimiņvalsti, nemaksājot nodokļus tādā apjomā, kā to dara pārstrādes uzņēmumi.
Kā ziņots, arī AS “Valmieras piens” valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis uzskata, ka valdība subsidē zemniekus, lai tikai varētu “zvejot” balsis vēlēšanām, jo lauksaimnieki ir liels elektorāts. “Rezultātā ir iztērēti lieli līdzekļi ražošanas sakārtošanai, bieži vien nelietderīgi sabetonētas mēslu krātuves. Kopumā attīstības virziens bija pareizs, taču nepareizi bija uzsvari. Tā rezultātā zemnieki saņem atbalstu valsts subsīdiju veidā, bet pārstrādātāji kuļas kā var, lai gan katra pārstrādātā tonna dod aptuveni divas darbavietas. Veidojas nesaprotama situācija, jo mēs godprātīgi samaksājam valstij nodokļus, ko valsts piešķir kooperatīviem, kurus es saucu par transporta firmām. Tie saņem valsts atbalstu no samaksātajiem nodokļiem, savāc neapstrādāto pienu un izved uz ārzemēm, lai gan vairākiem kooperatīviem jau pieder piena pārstrādes uzņēmumi, bet tajos viņi pārstrādā minimālu apjomu,” sacīja Gulbis.
Viņš pauda neizpratni, kāpēc šīs valsts subsīdijas nevarētu ieguldīt pārstrādes uzņēmumos. “Trīs lielākie piena kooperatīvi ir nodibinājuši pilnsabiedrību. Ko tas nozīmē – vēl vairāk koordinēt savas darbības, veidot cenu politiku? Manuprāt, šīs darbības vajadzētu pavērtēt Konkurences padomei,” uzsvēra Gulbis.
Lielākie Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi par nevienlīdzīgajiem nosacījumiem valsts atbalstam dažādām uzņēmējdarbības formām runā jau kopš 2007.gada rudens, kad pārstādes uzņēmumiem trūka piena, ko pārstrādāt, jo kooperatīvi to savāca un izveda uz kaimiņvalstīm. Diemžēl šo gadu laikā situācija nav mainījusies un, piemēram, kooperatīva sabiedrība “Piena ceļš” dienā uz Lietuvu izved 70-120 tonnas piena izejvielas.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri