Lauksaimnieku lielākā kļūda ir slikta ražošanas plānošana, secinājis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, izvērtējot 50 zemnieku saimniecības, kas nonākušās finanšu grūtībās, strauji samazinoties piena iepirkuma cenām.
Kā intervijā aģentūrai LETA sacīja Cimermanis, grūtībās nonākušie zemnieki ir saimniekojuši, vadoties pēc izjūtas, izvērtējot tikai naudas atlikumu kontā, un grāmatvedības dokumentus kārtojuši galvenokārt, lai atskaitītos Valsts ieņēmumu dienestam, nevis izmantojuši uzņēmuma vadīšanai.
“Problēmas radīja arī tas, ka zemnieki bija veidojuši pārāk optimistiskus biznesa plānus, ņemot vērā augstās piena iepirkuma cenas, kas strauji kritās, un piena iepirkuma cena nenosedz piena pašizmaksu. Ir skaidrs, ka patlaban esošā piena iepirkuma cena – 12 santīmi par kilogramu – neļaus saimniecībām izdzīvot ilgtermiņā un ar šādu iepirkuma cenu nevar runāt par saimniecības attīstību. Lai varētu stabilizēt pienu ražojošās saimniecības, piena iepirkuma cenai vajadzētu būt vismaz 14,5 līdz 16 santīmiem. Jau tagad saimniecības ļoti taupa līdzekļus, kas nelabvēlīgi atsaucas uz ganāmpulka veselību, ražību, un nelabvēlīgas sekas būs neizbēgamas,” sacīja Cimermanis.
Viņš negatīvi vērtē piena pārstrādes uzņēmumu aicinājumu aizliegt izvest nepārstrādātu pienu no valsts, jo tas var novest pie piensaimniecības katastrofas. “Ja mūsu piena pārstrādes uzņēmumi nekonsolidēsies, lietuviešu pārstrādes uzņēmumi ir efektīvāki, ar lielākām ražošanas jaudām, labāku noslodzi, un viņi jebkurā gadījumā būs spējīgāki maksāt divus līdz četrus santīmus vairāk par pienu un saražot lētākus produktus. Protams, lietuvieši pašlaik ļoti intensīvi samazina cenas, bet mēs jau par šo tendenci brīdinājām Latvijas pārstrādātājus,” piebilda Cimermanis.
Viņš uzskata, ka Latvijas kooperatīvi grib īstenot Skandināvijas modeli, kur zemniekiem pieder viss ražošanas un pārstrādes cikls. “Kooperatīvi palaida garām iespēju labajos laikos, kad bija nauda. Kad ir nauda, tad viss it kā notiek pats no sevis. Kooperatīvi nevarēja iegādāties savu pārstrādes uzņēmumu, jo tobrīd tirgū bija pieejami pārstrādes uzņēmumi par neadekvāti augstām cenām un lētāk bija būvēt jaunu pārstrādes uzņēmumu. Turklāt vēl bija problēmas ar realizāciju. Nav jēgas kaut ko pirkt vai būvēt, ja nav kur pārdot. Es nedomāju, ka Latvijas zemnieki ies citu ceļu kā skandināvi, taču Latvijas lielākā problēma ir latviešu savstarpējā neuzticība. Mēs nevaram sanākt pie kopīga galda un sākt saskaņoti rīkoties. Vismaz gadus četrus situācija būtiski Latvijā nemainīsies,” prognozēja Cimermanis.
LLKC ir izvērtējis pirmās 50 zemnieku saimniecības, kuras gada sākumā lūdza valsts palīdzību saimniecības restrukturizācijai. Tikai divām no izvērtētajām piena nozarē strādājošajām saimniecībām ir nopietnas problēmas, bet pārējās saimniecībās situācija ir stabilizējusies. “Dažām saimniecībām ir nācies iesaldēt iesāktos projektus, jo ir nepieciešami kredīti, lai varētu turpināt darbu. Ir saimniecības, kuru īpašnieki nav godprātīgi snieguši informāciju par savu finanšu stāvokli, kā rezultātā bankas pārtrauc sadarbību,” stāstīja Cimermanis. Pēc viņa vārdiem, ir lauksaimnieki, kuri joprojām nav novērtējuši situācijas nopietnību. Vēl 50 saimniecībām LLKC speciālisti veic vērtēšanu.
Jau ziņots, ka no šī gada 6.februāra LLKC īsteno lauksaimnieku atbalsta programmu “Ražošanas plāna izstrāde un ieviešana saimnieciskās darbības stabilizēšanai”, lai finanšu grūtībās nonākušās zemnieku saimniecības sadarbībā ar ekspertiem varētu restrukturizēt savas saimniecības.
Šo programmu finansēs no ZM tehniskās palīdzības līdzekļiem, un zemniekiem vismaz sākotnēji par šo pakalpojumu nebūs jāmaksā.
Daiga Kļanska LETA
Komentāri