Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Lauksaimnieki prasa ārkārtas situāciju

Druva

“Sausums apdraud ne tikai šā rudens ražu, bet arī daudzu saimniecību tālāko likteni, jo ir nopietnas grūtības

daudzu zemnieku saimniecību kredītsaistību izpildē. Situācija ir ārkārtēja visās lauksaimniecības nozarēs,” rakstīts vēstulē.

Rajona zemnieku apvienības izpilddirektore Dace Kalniņa komentē:

-Zemnieki uztraucas ne tikai par šo brīdi, bet galvenokārt par perspektīvu. Mūsu rajonā lielākais īpatsvars ir piena lopkopībai. Izvērtējot situāciju, lopkopji prognozē piensaimniecības ieņēmumu samazinājumu, jo lopi jau tagad tiek baroti ar ziemai savākto barību un daudzas saimniecības nav ieguvušas nepieciešamo barības daudzumu ziemai, saprotams, ka ziemā ieņēmumi vēl samazināsies, jo būs grūti saglabāt ražošanas apjomus. Taču uz ikvienu ražojošu saimniecību gulstas kredītsaistības, kas rēķinātas konkrētam ražošanas līmenim. Arī augkopības saimniecības nav labākā situācijā, jo, jau nokuļot pirmās graudu tonnas, redzams, ka raža būs ievērojami mazāka. Tādēļ neredzam citu iespēju, kā lūgt politiķu atbalstu.

Vēstulē izteikts priekšlikums aicināt valdību kompensēt zaudējumus pēc apsaimniekotās platības. Lauksaimnieki aicinājumā rajona deputātiem uzsver, ka viņu mērķis ir panākt, “ lai Latvijas un Eiropas Savienības ierēdniecībā pievērstu pastiprinātu uzmanību sausuma radītājiem zaudējumiem un to iespējamo kompensāciju sadales mehānisms būtu pēc iespējas taisnīgāks.”

-Ja saņemtu maksājumos tikpat, cik veco Eiropas Savienības valstu zemnieki, palīdzību nelūgtu. Un tāpēc acīmredzot arī valdība sola palīdzību, jo saprot, ka, iestājoties ES, nav mācējusi aizstāvēt Latvijas valsti, – saka rajona zemnieku apvienības valdes priekšsēdētāja, lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Stalbes Agro” vadītāja Aija Balode.

A.Balode atzīst, ka šis ir smags gads, sākot ar neparasti auksto ziemu un vēso pavasari, kuriem sekoja lielais karstums. Lielākā daļa piena lopkopības saimniecību nevar sagatavot pietiekamā daudzumā barību. Jaunie zālāji izdeguši, pirmās pļautās platības arī, atālu nav.

-Mūsu saimniecība dzīvo uz pērna gada rēķina. Bija ļoti laba zāles raža un sagatavojām daudz lopbarības, kuru tagad dodam govīm. Taču kar-stums un stāvēšana kūtī atstāj ie-spaidu uz dzīvnieku veselību. Govis grūtāk apsēklot, ir citi sarežģījumi. Ja paveicies sagatavot nepieciešamo zāles lopbarības apjomu, tad problēmas rada sliktā kvalitāte. Samazinās izslaukumi, piena kvalitatīvie rādītāji, līdz ar to zemāka samaksa. Un tas ir tikai tas, ko redzam uzreiz. Īsti zaudējumus varēsim rēķināt tikai nākamgad. Lauksaimniekiem uz klimatiskiem riskiem jābūt gataviem, bet šoreiz situācija ir ilglaicīga, tādēļ nepieciešams atbalsts, – vērtē A.Balode.

Līdztekus nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vērojama piena iepirkuma cenas krišanās, daž-viet kavējas norēķini par pienu. Samazinās gaļas iepirkuma cena, jo ne mazums zemnieku, aprēķinot iespējas pa ziemu izbarot lopus, samazina to skaitu.

Smagā situācijā ir arī graudu audzētāji. Raiskuma pagasta “Dumbrājos” specializējas graudu audzēšanā. Sējumi aizņem 328 hektārus. Saimnieks Einārs Lācis vērtē, ka būtu labi, ja iekultie graudi segtu minerālmēslu un citu resursu izmaksas.

-Visvairāk cietuši ziemas kvieši. Ziemā sējumi daļēji izsala, bet pārsēt nesanāca, nebiju ierēķinājis tādus izdevumus. Vēsajā, sausajā pavasarī neiedarbojās ķimikālijas, lauks ir nezāļains. Un, kad sāka veidoties vārpas un briest graudi, sākās lielais karstums, – stāsta “Dumbrāju” saimnieks

Mazliet labāka situācija ir rudzu tīrumā. Zelmenis mazāk cietis no sala. Taču arī rudzu graudi ir ļoti sīki. Bija plānots nokult 4.5 – 5 tonnas no hektāra, bet nebūs vairāk par 2.5 līdz 3 tonnām.

-Jācer, ka nesāksies lietus un rudzi nesāks vārpās dīgt, tad tos maizei nevarēs pārdot. Gribu arī piedalīties rudzu audzētāju konkursā Zelta Tonna, kaut šogad, kā lasu presē, pārstrādātāji saka, ka uz labu graudu kvalitāti nevar cerēt. Un es nesaprotu, kā tas var būt, ka katru rudeni graudu pārstrādātāji stāsta, cik slikta ir labības kvalitāte un cik maz par to var maksāt, bet no tiem pašiem graudiem izcep augstākā labuma maizi! – saka E.Lācis.

Arī mieži, vasaras rapsis un griķi nesola apmierinošu ražu. Parasti kāda kultūra dod labāku iekūlumu, cita sliktāku, bet kopumā saimniecībā situācija izlīdzinās, bet šogad neviena nevieš cerības. Turklāt visi graudaugi gatavojas vienā laikā, kas apgrūtinās graudu kaltēšanu. Līdz ar to kulšana iekavēsies, kas nesīs vēl papildu zaudējumus.

Rajona zemnieku apvienība, sadarbībā ar rajona lauku konsultācijas biroju un lauku attīstības speciālistiem pašvaldībās, uzsākusi vākt informāciju par zaudējumiem šīs vasaras klimatisko apstākļu dēļ.

Pēc preses ziņām jūlijs ir otrs sausākais pēdējo 83 gadu laikā. Valmierā sausuma dēļ izsludināta ārkārtas situācija. Lauksaimnieku organizācijas jau ziņojušas, ka vistraģiskākais stāvoklis ir lopkopībā. Barības trūkuma dēļ atsevišķas saimniecības jau sākušas likvidēt ganāmpulkus. Zemkopības mi-nistrija uz rudens pusi sola valsts un Eiropas kompensācijas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi