
“Tā bija interesanta un vajadzīga saruna. Ļoti patīkams iespaids par nītauriešiem – gudri, tālredzīgi cilvēki. Vēlreiz guvu apliecinājumu, ka nav tā, kā bieži vien izskan, ka cilvēkus nekas neinteresē, ka viņi neko nesaprot,” pēc tikšanās ar vairākiem desmitiem nītauriešu sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un bija gandarīts, ka Nītaures jaunieši viņu uzaicinājuši.
Latvijas Bankas prezidents gan atzina, tikšanās un saruna par eiro ir novēlota, jo iedzīvotājiem ir daudz ikdienišķu jautājumu.
Pirms tikšanās ar Ilmāru Rimšēviču nītaurietis Vilnis Mencs “Druvai” atzina, ka par eiro it kā visu zinot, bet ja uz pagastu atbrauc Latvijas Bankas prezidents, nevar neiet, lai nerodas priekšstats, ka laukos nevienu nekas neinteresē.
“Uzskatu, ka Latvijai nevajadzēja pāriet uz eiro, vajadzēja pagaidīt, lai tiek galā ar problēmām eirozonā. Tirgus mums ir kopējs un būs kopējs, jautājums tikai, kurš paspēs uz Titāniku, kurš ne. Visi sēž ierakumos, bet Latvija iet uz priekšu. Mums taču galvenie tirgi Skandināvija, Anglija, tur nav eiro. Vai nav bezjēdzīgi eiro propagandai tērēt miljonus? Tāpat 1.janvārī visi lietos eiro. Referendumu baidāmies rīkot, tauta jau esot devusi piekrišanu, nu
propagandējam. Ja ko darām, tad izsveram, bet par mīnusiem neviens nejautā,” viedokli pauda Vilnis Mencs. Savukārt Nītaures Krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Lemeše- noks gan atbalsta eiro Latvijā. “Dzīvojam Eiropā, būs eiro, mūs vismaz
neķers baumas, un cilvēki neskries mainīt naudu,” domās dalās Arnis Lemešenoks un piebilst, ka naudas maks gan būs jāpērk lielāks. Lilioza Mazule “Druvai” atzina, ka visvairāk nedrošības ir, vai negadīsies viltota nauda. “Neesmu pārliecināta, ka veikalos pārdevējas arī atšķirs viltotās monētas un banknotes, ka pazīs eiro monētas,” sacīja nītauriete. Sarunā Ilmārs Rimšēvičs saprotami un vienkārši raksturoja
Latvijas tautsaimniecību pēdējos 20 gados un eiro ieviešanas perspektīvas.
“Nebraucu aģitēt par eiro,” uzsvēra Latvijas Bankas prezidents. Viņš atgādināja, ar kādu eiforiju 2004.gadā iestājāmies ES, kā domājām, ka tagad nauda birs no gaisa, visi ātri kļūsim bagāti. “Ir svarīgi šodien saprast, kā viss notika. Daudzi šodien runā par to, ka tas nav veiksmes stāsts, ka Latvija krīzi nav pārvarējusi. Protams, jāvērtē – vai mēs runājam par valsts finanšu sistēmu kopumā vai par kādu pagastu, novadu. Kopš krīzes uzņēmēji ir dubultojuši eksportu. Bezdarbs samazinās ne jau uz aizbraukušo rēķina, katru gadu rodas jaunas darbavietas. Kredītreitingi – citu domas par mums – uzlabojas. Tam ir milzīga nozīme, jo izdevīgāk, lētāk varam aizņemties, “ stāstīja Ilmārs Rimšēvičs.
Sākot stāstīt par eirozonu un Latviju, bankas prezidents
rāda bildi – liels kuģis, pie tā piesieta maza laiviņa ar Latvijas karogu. “Kopš 2005.gada 1.janvāra lats ir piesaistīts eiro. Valūtas stabilitāte bijusi Latvijas Bankas monetārās politikas stūrakmens. Par to esam rūpējušies, lai ikviens varētu rēķināties, ka nākamajā dienā valūtas kurss nemainīsies. Domājat Latvijas Bankai, kas latu ieviesusi, nosargājusi, izveidojusi to skaistu, nav žēl no tā šķirties? Bet ir citas lietas, lielākas vērtības. Vācieši atteicās no savas markas. Kāpēc? Kopā ir drošāk,” nītauriešiem skaidroja Ilmārs Rimšēvičs un jautāja: “Kāpēc mums jāturpina atrasties lielā kuģa, kas negrasās grimt, pakājē. Kāpēc būt apakšā, ja varam būt augšā. Ja jau lats ir piesaistīts eiro un visi noteikumi attiecas uz mums, tad kāpēc nebūt klāt un neietekmēt lēmumu pieņemšanu.”
Patlaban
Latvijā 44 procenti noguldījumu ir eiro, norēķinos to izmanto 59 procentos darījumu, bet 81 procents aizņēmumi ir eiro. “Latvija jau dzīvo eiro. Arī lielākiem pirkumiem cenas cilvēki rēķina eiro,” atgādināja Latvijas Bankas prezidents.
Vairāk nekā stundu nītaurieši jautāja Ilmāram Rimšēvičam gan pavisam ikdienišķus jautājumus, gan par banku sistēmu Latvijā, gan ieklausījās viņa skaidrojumā
par to, kam līdz šim pietrūcis informācijas.
Neliela diskusija raisījās, vai Latvijā vajadzēja rīkot referendumu par valūtas maiņu, par to, vai cenas pieaug un vai var ticēt, ka pēc 1. janvāra nepalielināsies. “Vai tad mazais uzņēmējs drīkst celt cenas, un tas nebūs pārkāpums?” jautāja kāda nītauriete. Ilmārs Rimšēvičs paskaidroja, ka konkurences apstākļos, ja uzņēmējs tā rīkojas, pircēji viņu var sodīt.
“Ja vienīgajā veikalā cenas kāpj, jūs taču pazīstat veikalnieci,
jautājiet: “Baiba, kāpēc tu tā dari?” Viņa izskaidros,” padomu deva Latvijas Bankas prezidents, bet nītaurieši uzreiz turpināja
stāstīt, kāpēc tā notiek. “Tā ir Latvijas problēma – esam tik maz, ka nespējam pārdot tik daudz, lai gūtu peļņu. Tad domājam – pārdosim mazāk, bet dārgāk. Tā ir riskanta stratēģija,” tā Latvijas Bankas prezidents. Viņš arī skaidroja nītauriešiem, kas ir sistēmiska banka, kāpēc tika pieņemts lēmums pārveidot Hipotēku un zemes banku, arī to, ka Latvijas Banka nav kredītbanka un tā neuzrauga citas bankas. Jautājumu bija patiešām daudz. Arī par eiro monētām un banknotēm, par krājaizdevu sabiedrību politiku, par uzticēšanos un atbildību.
Dažbrīd Latvijas Bankas prezidentam nācās mierināt satrauktos.
“Ja būs krīze, neatkarīgi no tā, vai esam eirozonā, tā mazā laiviņa blakus lielajam kuģim tiek parauta līdzi. 2008.gada notikumi parāda, ka esam saistīti,” atgādināja Ilmārs Rimšēvičs, uzsverot, ka gaidīt, ka sabruks eirozona, baidoties, ka mums būs jāmaksā citu parādi, nav pareiza politika.
“Eiro būs, cilvēki pieradīs tāpat kā pēc citām naudas maiņām,” pārliecināts V.Mencs.
Sarmīte Feldmane
Komentāri