Latvijas zemledus makšķernieki Polijā notikušajā pasaules čempionātā atkal apliecinājuši savu meistarību.
Valsts izlase, kurā startēja arī divi mūsu rajona makšķernieki – Pēteris Lideris un Laila Grīnberga, izcīnīja otro vietu. Vēl komandā bija Guntis Kārkliņš, Mareks Reķis, Krišjānis Krasovskis un Rita Verza-Grabovska.
Divkārtējais pasaules čempions P. Lideris šoreiz ierindojās sestajā vietā, lai gan, kā pats saka, ja būtu nedaudz paveicies, tiktu arī pie medaļas.
Astoņos gados šis bija jau sestais pasaules čempionāts, svarīgi atzīmēt, ka latvieši ir vienīgie, kuri visos čempionātos izcīnījuši medaļas – ir divi čempionu tituli, trīs sudraba godalgas un viena bronzas. P. Lideris piedalījies visos čempionātos, individuāli divas reizes izcīnot čempiona titulu. Godalgas nopelnītas arī Latvijā, tostarp šī gada valsts čempiona tituls.
Jautāts par latviešu veiksmes noslēpumu, P. Lideris saka, ka panākumu nosaka daudzi faktori: “Liela nozīme ir meistarībai un fiziskajai sagatavotībai. Nereti gadās – pirmajā dienā makšķerniekam ir labi rezultāti, bet otrajā nekā. Tas apliecina, ka viņš fiziski nav gatavs otrai dienai. Nav vairs vajadzīgā asuma, reakcijas, tāpēc nav arī rezultāta. Jābūt gatavam arī psiholoģiski, jo lielās sacensībās arī atbildība liela. Man no jaunības dienām, kā izbijušam vieglatlētam, ir liela pieredze, kā noskaņoties konkrētajam brīdim, tieku galā ar satraukumu. Protams, vajadzīga arī veiksme, bet mači rāda, ka tā ir stiprāko pusē. Latvijas čempionātu rīko trijās kārtās, katrā divas dienas, uzvarētāju nosaka, saskaitot visu sešu dienu veikumu. Tas nejaušības iespēju krietni samazina.”
Makšķernieks norāda, ka Latvijas komandai reālas bijušas arī zelta godalgas, jo pēc pirmās sacensību dienas latvieši bija līderos. Diemžēl otrā diena bija sliktāka, tāpēc zelts aizgāja garām, triumfēja Ukrainas izlase. P. Lideris gan saka, ka ukraiņu panākums ir likumsakarīga darba rezultāts: “Viņi mūs cītīgi filmēja Ungurā, kad izcīnīju otro pasaules čempiona titulu. Abas dienas no sākuma līdz beigām fiksēja, ko un kā darām. To izmantoja kā mācību materiālu, lai tagad makšķerētu mūsu stilā, lūk, ir arī rezultāts.”
P.Lideris stāsta, ka makšķerēšanas taktika dažādu valstu izlasēm ir atšķirīga. Ziemeļvalstu sportisti gaida, kad atnāks lielais loms, latvieši zivis iegūst aktīvā darbībā. “Sacensības ilgst trīs stundas, laiks paiet gandrīz nepārtrauktā kustībā. Esmu secinājis, ka kopumā mana taktika atmaksājas. Ir vērts skriet, sameklēt, kur zivis aktīvas,” piebilst P. Lideris.
Lai gūtu panākumus, jāņem vērā arī konkrētas ūdenskrātuves īpatnības. Sākoties sacensībām, jābūt skaidrībai, ko un kā darīt. Sacensību laikā nedrīkst eksperimentēt. Tāpēc svarīgi mācīties.
„Ja nesekoju līdzi jaunākajām tendencēm, progresa nav. Lasu visu iespējamo literatūru krievu, angļu un poļu valodā. Kāds varbūt teiks, ka visu apguvis pats, es nekautrēšos teikt, ka daudz esmu mācījies gan no krievu makšķerēšanas skolas pārstāvjiem, gan no citiem, izveidojot savu stilu. Sacensības pierāda, ka māku tās zivis noķert,” saka P. Lideris.
Lai arī Latvijas zemledus makšķernieki patlaban ir pasaules spēcīgākā komanda, valsts atbalsts ir ļoti minimāls. Latvijā nekādi negribot atzīt, ka makšķerēšana ir sporta veids, lai gan citās valstīs to sapratuši jau sen. Valsts izlases kodolu veido komanda „Salmo”, ko pārstāv arī P. Lideris. Tā ir Latvijas spēcīgākā komanda.
“Titulu iegūts krietni daudz, varētu mest mieru jebkurā brīdī. Bet turpinu, jo mums ir laba komanda. Kamēr spēšu dot lielu ieguldījumu panākumos, turpināšu, bet, tiklīdz jutīšu, ka manis dēļ komanda paliek astē, iešu prom un nodarbošos ar copi prieka pēc,” saka P. Lideris.
Komentāri