Maijā ar Mātes dienai veltītu ekspozīciju – tautas lietišķās mākslas autoru darbiem “Es savai māmiņai siltu klāju…” – Cēsu Izstāžu namā viesojas studija “Rīdze”.
Lietišķās mākslas izstādes ir vienas no apmeklētākajām Cēsīs. Arī pašreizējā mākslas pazinējiem un interesentiem būs saistoša, jo meistaru veikums ir visai atzīstams. Tas novērtēts ne vien Latvijā, bet pēdējos gados arī daudzviet Eiropā un arī Brazīlijā.
Izstādei izraudzīts 17 autoru veikums. Lakati, galdauti, segas, pārklāji un paklāji Cēsu zālēs izvietoti, simboliski atveidojot Latvijas novadus. Uz ekspozīcijas atklāšanu bija pulcējušies pieredzējuši amatu meistari no Cēsīm. Vijās atmiņas un izskanēja atgādinājums, ka Etnogrāfiskā brīvdabas muzejā paspārnē esošajai studijai “Rīdze”, kas darbojas jau 30 gadus, pamatus likuši arī daiļamata meistari no Cēsīm.
Studijas vadītājs, Lielās Folkloras balvas ieguvējs Māris Maniņš lietišķās mākslas izstāžu iekārtošanā Cēsīs strādājis daudzas reizes, atrodot arvien jaunas idejas, kā labāk eksponēt mākslas darbus. Koka balsti, kas veido telpu vertikāles, šajā izstādē paspilgtina krāsainās, dabiskos toņos darinātās segas, raisot arī asociācijas ar mežu, bet plecu lakati, pacelti gaisā, atgādina meža zosu baru. Gultas pārklāji, sarindoti gar sienām, rada mājīguma sajūtu – ar ailēm logiem, kas paver skatu mākslas pasaulē.
Izstādei netipiski, ka pie darbiem nav norādīti autori, to var uzzināt izstādes anotācijā. “Protams, netrūkst autordarbu, kur viens cilvēks visu veicis, bet lielākoties lietišķā māksla tapusi kolektīvi, pie viena darba strādājuši trīs, četri cilvēki – viens veidojis rakstu, otrs krāsojis dzijas, trešais audis. Ja tomēr ir gribēšana noskaidrot autorus, tad darbu otrā pusē tie norādīti,” skaidro M.Maniņš. “Uz Cēsīm esam atveduši visu novadu segas – taisītas kā kopijas, arī atdarinājumi, jaunrades un autoru domu lidojumi lietišķajā mākslā.”
Jautāts par paaudžu maiņu lietišķajā mākslā, M.Maniņš analizē tipisku situāciju, ka jauniem cilvēkiem šodien nav brīva laika. ” Ja padomju cilvēki varēja saskaņot darba dienu tā, lai pastrādātu arī lietišķās mākslas studijā, tad tagad jauniešiem prioritātes ir citas, bet nevar teikt, ka jaunie cilvēki vispār neiesaistītos, taču tas nenotiek pārāk aktīvi.”
No pārējiem eksponātiem atšķirīgs ir atpūtas stūrītis, veidots modernā tekstila stilā, kas M.Maniņa inženiera bakalaura darbs. “Galvenais ir ideja,” par oriģinālo darbu teic autors.
Komentāri