Laika posmā no 2001.gada līdz 2006.gada pavasarim caur tā dēvētajiem Ventspils mēra Aivara Lemberga stipendiātiem paredzēto “melno kasi” izplūduši vismaz septiņi miljoni ASV dolāru, sestdien raksta “Diena”.
Jauna informācija, kas nonākusi “Dienas” rīcībā, izgaismo vērienu, ar kādu nauda maksāta. Ir vairāki fakti un apliecinājumi, kas rāda, ka no Lemberga pārraudzītā fonda no 2004.gada līdz 2006.gadam izmaksāti vismaz 4,2 miljoni ASV dolāru. Lielākie tēriņi aizgājuši partijām vai ar to saistītiem cilvēkiem (nosaukumi sarakstā parādās šifrēti). Maksājumi bijuši regulāri, ik mēnesi, gluži kā alga.
Turklāt sarakstos starp tiem, kam nauda maksāta, iespējams, atrodamas arī partijas, kas aizvien ir pie varas, raksta “Diena”. Vairāku avotu apliecinātais laikrakstam ļauj izteikt pieņēmumu, ka no “stipendiju kases” vēl 2004., 2005. un 2006.gadā, iespējams, dāsni barojusies patlaban pie varas esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Partiju vadītāji ne sarakstus, ne maksājumus gan neatzīst.
ZZS līderis Augusts Brigmanis ceturtdien, jautāts par nelikumīgiem maksājumiem un stipendiātu lietu, sacīja: “Man nav ne mazākā priekšstata, par ko ir runa.”
Ņemot vērā jau 2008.gada augustā atklātībā nonākušo informāciju, kas liecināja, ka 2001.un 2002.gadā no fonda veikti maksājumi partijām un politiķiem vairāk nekā trīs miljonu dolāru apmērā, var lēst, ka pavisam laikā no 2001.gada līdz 2006.gada pavasarim caur melno kasi izplūduši vismaz septiņi miljoni ASV dolāru, raksta “Diena”.
2004.gadā naudu fondam maksājis “Info konts”, savukārt 2005.gadā ārzonas firmas “Marvin” un “Vitale”, savukārt 2006.gadā – tikai “Vitale”.
Abas šīs firmas, kā liecina “Dienas” iepriekš pētītais, mājvietu radušas Lihtenšteinā. “Vitale” vadītājs bija par Lemberga kasieri dēvētais uzņēmējs Laimonis Junkers. Viņš, pēc vairāku viņa līdzgaitnieku liecinātā, arī atbildēja par fonda naudas plūsmu un tēriņiem. Junkeram tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā 2007.gada sākumā piemēroja aizdomās turētā statusu, taču neilgi pirms tam viņš no Latvijas pazuda. Šā gada oktobra sākumā tika saņemta ziņa, ka Junkers miris Paragvajā.
Junkers, pēc līdzgaitnieku “Dienai” atzītā, “stipendiātu” lietā varēja kļūt par svarīgāko liecinieku, ja izvēlētos sadarboties ar prokuratūru. Atbilstoši šogad martā Saeimas pēc vairāk nekā divu gadu vilcināšanās pieņemtajiem tā dēvētajiem antimafijas likuma grozījumiem prokuratūra sadarbību varētu novērtēt, jo personai, kas ziņo par smagāku noziegumu, ir iespēja tikt atbrīvotai no apsūdzības.
Par svarīgu liecinieku varēja būt arī “Ventamonjaka” vadītājs, Latvijas Zemnieku savienības biedrs Krists Skuja. Viņš mira 17.februārī.
LETA jau ziņoja, ka tā sauktajā Lemberga “stipendiātu” lietā prokuratūra iepriekš nopratinājusi vairākus Saeimas deputātus.
Savukārt pats Lembergs uzskata, ka tā dēvētā “Lemberga stipendiātu lieta” ir politiska propaganda.
Kā Lembergs iepriekš sacīja Latvijas Televīzijas rīta raidījumā “Labrīt, Latvija”, “viens no galvenajiem Latvijas politiķiem” – ģenerālprokurors Jānis Maizītis – šo “beigto kaķi” izvelkot jau ceturto reizi, turklāt tas notiek desmit mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām un četras nedēļas pēc tam, kad Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis Lembergu atkārtoti nosauca par šī politiskā spēka potenciālo premjera amata kandidātu.
Lembergs atkārtoti apgalvoja, ka vienīgais viņam zināmais Lemberga stipendiātu saraksts esot viņa atbalstītie Ventspils augstskolas studenti. Politiķis gan atzina, ka tranzītbiznesa uzņēmējiem esot īpašs fonds, lai maksātu ekspertiem, lai viņi sagatavotu pozīcijas un ekspertu vērtējumus par dažādiem politikas jautājumiem. Tas viss esot oficiāli un nekas netiek slēpts.
LETA
Komentāri