
Septembrī “Druva” sarunā ar Pārtikas un veterinārā dienesta Cēsu pārvaldes pārtikas inspektori centās skaidrot, kā pircējiem neapjukt dažādajos piena produktu nosaukumos – krējuma izstrādājumi, krējums, piena tauku pasta, tauku pastu maisījums, ziežams piena produkts, kā arī daudzos citos. Tomēr raksts neviesa skaidrību, drīzāk atklāja, ka ne tikai pircējiem, bet arī speciālistiem ir grūti neapjukt nosaukumos.
Rakstā tika apgalvots, ka piena tauku pastai ir pievienoti augu tauki, lai gan tā nav. Kā redakcijai skaidroja šī produkta ražotājs – piensaimnieku k/s „Straupe„ valdes priekšsēdētājs Imants Balodis, jaunais nosaukums „piena tauku pasta” radies Eiropas regulu tulkotāju kabinetos Zemkopības ministrijā pirms pieciem gadiem, radot Latvijas piena produktu ražotājos, tirgotājos un pircējos pamatotu neizpratni.
“Vismaz 40 gadus piena produktu ar tauku saturu 72 % pazinām ar nosaukumu „Lauku sviests”. Tas bija pazīstams un populārs. Liesāks un lētāks par Eiropā pierastāko 82% sviestu. Un te pēkšņi „piena tauku pasta”. Tas uzņēmumam ir īpaši būtiski, jo “Straupē” ir senas sviesta ražošanas tradīcijas, godalgas saņemtas visos valsts sviesta ražotāju konkursos. Uzņēmuma goda vietā apskatāmas balvas 2003. gadā par “Lauku sviestu”, 2005. gadā izstādes Rīga Food sudraba medaļa par to pašu produktu, bet ar citu nosaukumu – šo sviesta nosaukumu zaimojošo „piena tauku pasta”,” skaidro I. Balodis.
Piensaimnieks atzīst, ka produkta pieprasījums sarucis, kopš “Lauku sviestu” vairs nevar saukt par sviestu. Latvijas ierēdņi, pārtulkojot ES regulā noteikto piena produkta ar 62 – 80% piena tauku saturu anglisko nosaukumu “dairy spread”, noteica, ka tas jāsauc par ”piena tauku pastu”. Precīzāk būtu “ziežams piena produkts”. Tā tas ir arī Eiropas regulu šī gada Briseles tulku tulkojumā.
I. Balodis skaidro – pašlaik par sviestu atļauts saukt vien piena produktus ar piena tauku saturu 80 – 90%, 60 – 62%, kā arī ar tauku saturu 39 – 41%. Produkti ar citu tauku saturu Eiropā ir „dairy spread”. I. Balodis uzskata: “Vaina nav Eiropas regulās. Tās nosaka, ka šos nosaukumus var nepielietot, ja produktu precīzais raksturojums ir skaidri noprotams no tradicionālā nosaukuma. Par to diemžēl četru gadu garumā nevar vienoties ražotāji un mūsmāju regulu tulki kabinetos.”
Arī Pārtikas un veterinārā dienesta Cēsu pārvaldes valsts pārtikas inspektore Modrīte Zieda-Ziediņa sarunā ar „Druvu” piekrita, ka nosaukumi – piena tauku pasta un ziežams piena produkts – ir pircējam un nereti arī speciālistiem grūti izprotami. Vārdu spēles bijušas un ir sarežģītas, turklāt noteikumi un nosaukumi mainījušies, tādēļ speciālistiem un pircējiem jāspēj izsekot, kas ir piena tauku pastas, kas tauku pastu maisījumi, pavalgs un ziežamie piena produkti.
„Ja pajautātu, kas ir piena tauku pasta, lielākā daļa atbildētu, ka tas nesaistās ar tīru piena produktu. Vārds „pasta” jau pats par sevi šķiet kaut kas neēdams, kā zobu pasta,” atzina M. Zieda – Ziediņa, neslēpjot, ka arī speciālisti nereti apjūk terminos un pieļauj, ka piena tauku pastai pievienoti augu tauki.
“Tas ietekmē uzņēmuma pazīstamību kā dabīgu piena produktu ražotāju. “Straupe” ražo tikai tīrus piena produktus, bez augu tauku pievienošanas. Pircējiem tas kļūst aizvien svarīgāk, taču gan nosaukums “piena tauku pasta”, gan “ziežams piena produkts” rada neizpratni. Pircēji apjūk un nesaprot, ir vai nav produktam pievienoti augu tauki.
Uzskatu, ka Latvijas tirgū vietējā ražojuma piena produktiem būtu jāveido tikai latviski un pircējam saprotami tirdzniecības nosaukumi, tādēļ gan individuāli, gan kopīgi ar Piensaimnieku savienību esam rakstījuši Zemkopības ministrijai, aicinot ziežamos piena produktus saukt par “Lauku sviestu”, pievienojot norādi par piena tauku daudzumu tajā. Tā, kā tas bija agrāk,” situāciju skaidro I. Balodis.
Vēl lielāku neizpratni ražotājam rada Latvijas ierēdņu martā uz Briseli sūtītais prasījums no turienes saņemto tulkojumu „ziežams piena produkts” pārveidot atpakaļ par ”piena tauku pastu”. Kā pamatojums tiek minēts, ka šis ir tradicionālais produkta nosaukums. Kā atzīst I. Balodis, šī ierosme tapusi bez konsultācijas ar ražotājiem un tirgus izpētes.
I. Balodis uzskata: “Šāda ierēdņu uzvedība ir kaitējums ražotājiem, arī piena produktu tirgum, kas ierobežo piedāvāt plašāku sviesta sortimentu, atbilstošāku pircēja prasībām un maciņa biezumam.”
Komentāri