
Jaunpiebalgas pagasta zemnieku saimniecība „Uzvaras Kalns”, par spīti smagajai situācijai piena lopkopības nozarē, kopš pērnā gada paplašinājusies un plāno attīstību arī turpmāk.
Pērn saimniecībā bija 60, šogad jau 110 slaucamas govis. Paplašināšanās notikusi ziemā, vēl pirms piena krīzes. Kāds zemnieks pārdevis visas govis, „Uzvaras Kalnu” saimnieks Ivars Blūms tās iegādājies. Viņš neslēpj, ka piena iepirkuma cenu krišanās, kas notikusi augstas inflācijas laikā, kad nepārtraukti palielinās degvielas un elektrības izmaksas, saimniecību ietekmējusi jūtami. „Notiekošais spēcīgi bremzējis attīstības iespējas. Ja piena cena samazinās par santīmu kilogramā, lieliem apjomiem tas jau ir daudz, bet, ja tā krītas par pieciem, sešiem santīmiem, tas ietekmē pat ļoti. Saimniecība mēnesī nodod ap 45 tonnām piena. Zaudējumi ir diezgan lieli,” stāsta I. Blūms.
Pienu saimniecība pārdod kooperatīvam „Piebalga.” Zemnieks atzīst, ka nav apsvēris domu sadarboties ar piena iepircējiem no Lietuvas, turklāt abu valstu piena iepirkuma cenas jau ir izlīdzinājušās. Izšķiroša nozīme ir cenai. Ja no Lietuvas pārstrādātājiem būtu drošs un ilglaicīgs, izdevīgs piedāvājums, saimnieks to apsvērtu.
Vaicāts par saimniecības peļņu, I. Blūms atzīst, ka tā ir neliela: „Nu, protams, kaut kāda peļņa jau ir. Ja būtu zaudējumi, tad labāk likvidēties.
Būtiskākais ir noturēt ienākošo naudas plūsmu un nodrošināt pēc iespējas mazāku naudas izplūšanu. Jādomā, lai darbs būtu pēc iespējas efektīvāks. Svarīgi arī palielināt govju skaitu, ja maksā mazāk, tad piena vajag vairāk, lai nesamazinātos ienākumi.”
Domājot par piena lopkopības saimniecībām, arī vidēji lielajām, viņš uzskata, ka vienīgā drošā peļņa ir subsīdijas. „Jāgaida, kas notiks ar cenām, tikai tad var domāt par projektiem un tālāku attīstību. Tomēr pat, tad ja piena iepirkuma cenas būs zemas, izdzīvos tikai lielās saimniecības. Bet, lai izdzīvotu, ir jāpaplašinās,” saka I. Blūms. Uzņēmīgais lauksaimnieks vēlētos attīstīt saimniecību. Paplašināšanās būtu iespējama, jo platības ir pietiekami lielas, gadu gaitā iegādāta darbam nepieciešamā tehnika. Arī kūts paplašināta. Realizēt plānus un ieceres kavē tikai neadekvātā samaksa par pienu. Nepieciešama stabilitāte, uz ko I. Blūms cer, jo apgrūtinātas ir arī kredīta ņemšanas iespējas.
„Uzvaras Kalna” saimnieks domā, ka piena krīze atstās sekas nozarē,
saimniecību skaits samazināsies. Daļa turpinās strādāt un attīstīsies, taču daļa likvidēsies vai sašaurināsies. Šis process, visticamāk, būs jūtams rudenī. Pagaidām govis ir ganībās, un ļoti ass nav lopbarības jautājums. I. Blūms neslēpj, ka arī viņam ir zvanījuši vairāku mazo saimniecību, apmēram 20 govju ganāmpulku saimnieki un piedāvājuši pārdot lopus. Neapskaužama ir situācija arī tiem lauksaimniekiem, kuri paņēmuši kredītus un gribējuši uzsākt piensaimniecības biznesu.
Zemnieks vērtē, ka nedaudz vieglāka situācija ir saimniecībām, kurās netiek algoti darbinieki. Ja strādniekus algo, nepieciešams paaugstināt darba samaksu, lai viņus noturētu. Turklāt atbildīgu, uzticamu strādnieku trūkst,
tā ir aizvien aktuāla problēma. I. Blūms tomēr uzskata: „Par labu samaksu var atrast arī labu darbinieku. Bet, lai to varētu, ir jābūt arī noteiktiem ienākumiem. Viss ir saistīts.”
I. Blūms uzskata, ka pašlaik atliek nogaidīt un turpināt darbu: „Degvielai, elektrībai cenas ceļas, taču ienākumi krītas. Tas ir grūtākais. Ko darīt? Pašreiz neko. Ir jānogaida un jāstrādā.”
Komentāri