Šur tur Cēsīs uz veciem namiem caur mūsdienu krāsojumu joprojām izspiežas pirms simts gadiem rakstīti nosaukumi. Tas, ko publiskajā telpā rakstām ar šodienas iespējām, gan, domājams, tik ilgi nesaglabāsies. Lūk, redzams, ka burtiņi jau notrūkst, pat nepaguvuši nokalpot visu paredzēto laiku. Katrs jau, protams, sapratīs, ka durvis jāgrūž, un nelauzīs galvu, ko nozīmē uzraksts, bet vēsturei tas nepaliks. Un varbūt labi, ka tā, nevajag piesārņot vidi ar nevajadzīgiem uzrakstiem.
Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]
Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]
Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]
Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]
Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]
Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]
Komentāri