
Konkursa “Cēsīs var!” žūrija šonedēļ uzklausīja visu ideju autoru prezentācijas un izvēlējās labākās, kuru īstenošanai piešķirt finansiālo atbalstu.
Konkurss notika jau ceturto reizi, šogad izpelnoties īpaši lielu vietējo uzņēmēju interesi, kuri gan sniedza finansiālo atbalstu, gan kuplā skaitā iesaistījās žūrijas darbā. Viens no “Cēsīs var!” rīkotājiem, biznesa inkubatora “Magnus” mentors Dairis Cālītis, uzrunājot žūriju, uzsvēra, ka konkurss ir kā ikgadēja pieturas vieta vienādi domājošajiem. Viņš pastāstīja, ka pirmajā gadā tika saņemtas 36 idejas, otrajā – 21, pērn – tikai 13, bet šogad atkal jūtams intereses kāpums,
saņemtas 22 idejas. Visu ideju iesniedzēji stājās žūrijas priekšā un dalījās iecerē, atbildēja uz jautājumiem, uzklausīja uzņēmēju padomus, ieteikumus, norādījumus.
Biznesa idejas bija visdažādākās, sākot no rotaslietu izgatavošanas līdz pat ļoti zinātniskām, ar ko Cēsu konkursā startēja pārstāvji no “Komercializācijas reaktora” Rīgā. Lai arī šo ideju prezentētāji tēmēja uz pasaules tirgu un miljonu peļņu, žūrija priekšroku deva cēsnieku iesniegtajām.
Vislielāko žūrijas atzinību saņēma triju jauniešu ideja par Cēsu apģērbu līnijas izveidošanu. Emīls Lukjanskis, Ieva Moroza un Kristaps Folkmanis beiguši Cēsu Valsts ģimnāziju, bet vienotam mērķim satikušies tikai pavisam nesen. Kā pastāstīja E. Lukjanskis, ideja piedalīties konkursā radusies, redzot, cik skaistas drēbes gatavo Ieva: “Man bija pārliecība, ka viņas prasmi vajadzētu pacelt nopietnākā līmenī. Piesaistījām Kristapu un nolēmām startēt konkursā, lai iegūtu starta kapitālu biznesa uzsākšanai.”
Ieva stāsta, ka ilgāku laiku plānojuši sākt darboties aktīvāk, bet tikai pateicoties konkursam, notikusi visu trīs kopā nākšana. Tad arī radusies ideja par Cēsu apģērbu līniju, tieši par tā saukto izejamo kārtu. “Esmu pārliecināts, ka Latvijā vēl nevienam domes priekšsēdētājam nav savas pilsētas žaketes,” norādīja E. Lukjanskis.
Žūrijai simpātiska šķita arī Cēsu Pastariņa sākumskolas matemātikas skolotājas Lailas Bērziņas iecere par mācību spēli 5.- 6.klašu skolēniem. Pēc prezentācijas viņa neslēpa, ka uzstāties žūrijas priekšā bijis grūtāk, nekā runāt klases priekšā. Taču vēlme realizēt savu ideju likusi tikt pāri satraukumam: “Gribu realizēt ideju, lai varētu piedāvāt citiem skolotājiem un arī vecākiem. Esmu to pārbaudījusi skolā, spēli novērtē kolēģi un skolēni. Redzu bērnu emocijas, kā viņi strādā ar prieku, ir gandarīti par padarīto. Saucam to par spēli, lai gan īstenībā tie ir parasti matemātikas uzdevumi, kas pasniegti nedaudz interesantāk, varētu teikt, interaktīvā veidā.”
Starp atbalstītajām idejām arī Riharda Baltskara iecere par dūmekļu granulām, Annas Kazakas plānotā klasiskās dejas studija un Kristapa Jaunzema ideja par interaktīviem reklāmas stendiem.
Aptaujātie žūrijas locekļi atzinīgi novērtēja potenciālo biznesmeņu aktivitāti. Biedrības “Zinis” valdes priekšsēdētāja Vita Brakovska norādīja, ka Cēsis var lepoties, ka jau ceturto gadu izdodas pulcināt pietiekami daudz potenciālo uzņēmēju: “Cēsis, pateicoties inkubatora aktivitātēm un pašvaldības atbalstam, ir labs piemērs citām pašvaldībām, kas šādā virzienā vēl pat nav sākušas domāt. Prieks, konkursā netrūka jauniešu, kam šī, domājams, ir pirmā pieredze uzņēmējdarbībā.”
Viņa uzsvēra, ka svarīgi, lai konkurss dod iedrošinājumu ikvienam, arī tiem, kuri palika ārpus labāko saraksta. Bijis patīkami redzēt, ka dažu ideju iesniedzēji tās jau notestējuši, tagad vajadzīgs tikai nākamais solis.
“Pozitīvi, ka cilvēki sāk saprast, ka nauda nav galvenais, ka nepieciešamas zināšanas, nemateriālais resurss. Svarīgi iemācīties vienu būtisku lietu, ko teicis kāds britu eksperts: “Mana ideja ir tikai mana tajā brīdī, kad esmu to īstenojis. Kamēr tā ir man galvā vai uz papīra, tā ir mūsu kopējā ideja.” Jāsaprot, ka rezultāts būs atkarīgs no tā, ko citi būs teikuši par to,” uzsvēra V.Brakovska.
Žūrijas vidū arī Cēsu novada pašvaldības attīstības plānošanas nodaļas vadītājs Pauls Irbins. Viņš atzinīgi novērtēja cilvēku vēlmi kaut ko darīt. Lai arī idejas ir vienkāršas,
no tām var izaugt mazi un vidēji uzņēmumi, mājražotāji.
“Tad būs cilvēki, kuri nodarbinās sevi, labākajā gadījumā dodot darbu vēl kādam. No stratēģiskā viedokļa ir labi, ja ir mazi, bet stabili uzņēmumi. Liels prieks, ka cēsnieki grib palikt un tepat darboties. Ir svarīgi atbalstīt tos, kuri grib darīt, nevis tos, kuri sēž mājās un žēlojas, ka viss ir slikti,” teica P. Irbins.
Jānis Gabrāns
Komentāri