Valodu mācīšanās nebeidzas ar skolas vai universitātes mācību solu. Daudzi visu dzīvi apmeklē dažādu valodu kursus, lai iemācītos ko jaunu. Arī Cēsīs patlaban ir vairākas iespējas apgūt valodas, un cilvēki tās izmanto.
Šogad ar itāliešu valodas kursiem Cēsīs ienācis valodu mācību centrs “Asimilācija”. Centra vadītāja Antija Erdmane – Hermane ikdienā dzīvo Amatas novadā, mācību centra sirds un galvenais birojs atrodas Rīgā. Šajā rudenī atvērta neliela mācību centra filiāle Cēsīs, un patlaban vairākās grupās cēsnieki mācās itāliešu valodu. Gan tie, kam nav nekādu
priekšzināšanu, gan jau tie, kuri to dara jau vairākus gadus.
“Ienākšana Cēsīs bija neliels izaicinājums, bet esmu gandarīta, ka grupas izveidojās un ka Cēsīs cilvēki labā kvalitātē var apgūt izvēlēto svešvalodu,” bilst Antija Erdmane – Hermane, uzsverot, ka tuvākajā nākotnē plāno paplašināt darbību Cēsīs un jau pavisam drīz tiks piedāvāti arī angļu un vācu valodas kursi .
“Patiesībā viss atkarīgs no cēsnieku intereses. Varu piedāvāt arī spāņu, franču, kā arī
skandināvu valodu
kursus. Rīgā interese ir par visām šīm valodām. Kā būs Cēsīs, rādīs laiks,” norāda mācību centra vadītāja.
Itāliešu valodas pasniedzēja mācību centrā “Asimilācija” ir cēsniece Roksana Kirsina, kura kādu laiku dzīvojusi un strādājusi Itālijā. Tagad viņa savās zināšanās dalās ar kursantiem.
“Esmu absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, apgūstot studiju programmu “Starpkultūru sakari” (Latvija – Itālija), četrus gadus intensīvi studēju itāliešu valodu un kultūru. Kādu laiku
dzīvoju
Sardīnijā, strādāju Ziemeļitālijas Veneto reģionā. Esmu ieguvusi sertifikātu, kas apliecina teju dzimtās valodas prasmes,” par sevi stāsta gados jaunā pasniedzēja, kura atgriezusies
Cēsīs un ar
prieku pasniedz itāliešu valodu.
“Lielākais prieks ir laikam par to, ka ne tikai gados jauni, bet arī vidējā vecuma cilvēki piesakās valodas kursiem. Turklāt piekritīšu viedoklim, ka jaunas valodas apguvei nav vecuma ierobežojuma. Jābūt tikai vēlmei,” viedokli pauž itāliešu valodas pasniedzēja un teic, ka svarīgi valodu mācīties nelielās grupās, saglabājot personisko pieeju.
Arī mācību centrs “Buts” aktīvi piedāvā dažādus valodu kursus. Cēsu filiāles vadītāja Ravita Blaževica stāsta, ka iepriekš populāro angļu valodu pēdējā laikā nedaudz izkonkurējusi vācu valoda. Un pati to skaidro ar darba tirgus piedāvājuma izmaiņām.
“Konkrētam vecumam ļoti aktuāla ir krievu valodas prasme. Acīmredzot
bijis
kāds robs izglītības sistēmā. Krievu valodas kursiem aktīvāk piesakās jaunieši vecumā no 23 līdz 30 gadiem. Tāpat var teikt, ka mazinājusies interese par norvēģu valodu, kas vienu brīdi bija ļoti liela. Pieļauju, ka tie, kuri vēlējās braukt uz Norvēģiju, valodu apguva un aizbrauca,” vērtē R. Blaževica un atklāj, lai cik tas neliktos tieši Cēsu pusei neparasti, pieprasījums ir arī pēc valsts valodas
kursiem.
Cēsu filiāles vadītāja bilst, ka valodu kursos piesakās dažāda vecuma cilvēki. Sākot no 20 līdz pat 50 un vairāk gadiem. Valodas vairāk mācās cēsnieki un
ļaudis no Priekuļiem, Liepas, Drabešiem, kas skaidrojams ar tuvumu Cēsīm.
“Protams, lauku cilvēkam atbraukt vakarā uz valodas kursiem ir daudz grūtāk nekā tiem, kuri dzīvo pilsētā vai piepilsētā. Jāteic, ka nav bijis arī lūgums mūsu pasniedzējiem doties uz pagastu
mācīt kādu valodu,” norāda R. Blaževica.
Valodas cilvēki mācās dažādu apsvērumu dēļ. Cēsniece Ilze Riekstiņa
ir pirmspensijas vecumā, taču jau pērn sākusi mācīties vācu valodu, ko kādreiz apguvusi skolā.
“Darbs ir, bet neizslēdzu iespēju, ka varētu kaut ko dzīvē pamainīt. Ar kolēģi nolēmām atsvaidzināt un papildināt vācu valodas zināšanas. Patiesībā esmu atvērta pārmaiņām dzīvē, tādēļ pilnveidoju sevi,” saka I. Riekstiņa.
Savukārt Māra Medne pēc bērna kopšanas atvaļinājuma apgūst angļu valodu. Viņa teic, ka šī ir valoda, bez kuras zināšanām darba tirgū nevar konkurēt, tādēļ, jau tuvākajā laikā domājot par atgriešanos darba tirgū,
nolēmusi turpināt pastiprināti mācīties valodu.
“Domāju, ka no daudziem un
dažādiem kursiem tieši valodu kursi ir pieprasīti, jo arī manu draugu, paziņu lokā ir daudzi, kuri mācās dažādas valodas,” norāda M. Medne.
Liene Lote Grizāne
Komentāri