Cēsu pilsētas pansionāta ļaudis ada, glezno, kārto puzles un plāno dārza darbus, lai nebūtu jādomā par problēmām.
Pāris reižu gadā pansionāta iemītnieki aicina aplūkot jaukas izstādes, kurās iespējams novērtēt visu, ko dažu mēnešu laikā sirmgalvji paspējuši izdarīt – uzadīt daudzus zeķu pārus, uztamborēt galda sedziņas un čības, izveidot sauso ziedu kompozīcijas.
“Pēdējais darbiņš, ko padarīju, ir šī veste. Adīju sev, bet skatos, ka būs par lielu. Droši vien atdāvināšu. Pirktās zeķēs neviens no manējiem nestaigā, man prieks, ka varu palīdzēt. Un pa retam pārim arī noandelēju,” sacīja Helēna Stjade un bija pārliecināta, ka dziļi kreņķēties par nebūšanām valstī viņai un pārējiem pansionāta ļaudīm nav pamata.
Pansionāta ļaudis priecājas, ka katru dienu ir siltumā, labi paēduši, aprūpēti, ka darbīgākie var piedalīties dziedāšanas, floristikas nodarbībās. Vecļaudis priecājas par ciemiņiem un iespēju doties ekskursijās.
“Daļa no viņiem jau gribētu dzīvot pašu mājās, pie bērniem, bet saprot taču, ka tagad jaunie ir ļoti aizņemti, strādā vairākus darbus un reti ir mājās. Daudzi no viņiem negrib un arī nedrīkstētu dzīvot vieni, tāpēc ir labi pie mums,” sacīja Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, kura kopā ar pansionāta sociālajiem darbiniekiem, atklājot pavasara izstādi, sirmgalvjiem pasniedza ziedus, bet kultūras biedrības “Harmonija” pārstāvji lasīja dzeju.
“Mums ir daudz atbalstītāju. Arī dziju mums saziedo ārzemju latvieši un pašmāju labas gribas cilvēki. Esam ļoti pateicīgi Cēsu zobārstniecības poliklīnikas speciālistiem, kuri rūpējas par pansionāta iemītnieku mutes veselību,” sacīja pansionāta direktore un priecājās, ka jau daudzus gadus pansionāri nejūtas vientuļi, jo viņi piedalās dažādās kultūras darbinieces Astrīdas Kamšas vadītajās nodarbībās.
“Rokas klēpī vien nevar turēt. Lasīt nevaru, jo redze pasliktinājusies, bet adīt man patīk. Kāda tur problēma? Rokas jau jūt, kas jādara,” sacīja Vera Konstantinova, bet Roza Kulajeva priecājās, ka joprojām izdodas glītas galda sedziņas un tamborētas istabas čības pēc pašas izdomātas modes. Pansionāta iemītnieks Jānis stāstīja, ka viņam šis pavasaris ir īpaši priecīgs, jo paša spēkiem tiek remontēta istaba.
“Ir jau arī pansionātā taupības režīms, bet man prieks, ka pats protu un varu savu istabiņu izkrāsot un uzpost tā, kā pašam patīk,” tā Jānis.
Pansionāta direktore Inga Gunta Paegle skaidroja, ka šajā gadā pansionātā notiks arī sīki plānveida iekštelpu remontdarbi un gada siltajā laikā mainīs arī tā jumtu.
“Šogad budžets ir iedalīts un plānojam, ka iztiksim, izlīdīsim kaut vai caur adatas aci. Nav nācies mazināt ne pansionāta aktivitātes, ne liesāku darīt ēdienkarti. Kā būs nākamajā gadā? Noteikti būs daudz smagāk. Vismazāk gribētos, lai trūktu līdzekļu klientu aprūpei, jo visi sirmgalvji ir pelnījuši jaukas vecumdienas,” tā Inga Gunta Paegle un uzsvēra, ka par to, kā jādzīvo veciem cilvēkiem, mūsu valstī būtu jādomā ne jau tikai pansionāta sienās vai vietējo pašvaldību līmenī, bet valdībai, rūpējoties par Latvijas pensionāriem, invalīdiem, vientuļajiem un trūcīgiem sirmgalvjiem.
Komentāri