Krīzes laikā, jo īpaši Latvijas reģionos, par jaunsargiem vēlas kļūt trīs reizes vairāk jauniešu nekā iepriekšējos gados, intervijā aģentūrai LETA apliecināja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
Jaunsardzes centra vadītājs majors Sergejs Čevers aģentūrai LETA norādīja, ka lauku skolās tikpat kā vairs neesot pieejamas bezmaksas ārpus klases nodarbības, arī pagarinātās grupas ir par maksu, tādēļ jaunieši šogad daudz aktīvāk nekā citus gadus piesakās Jaunsardzē. Ik gadu septembra sākumā Jaunsardzē visā Latvijā vēlējušies iesaistīties aptuveni 1000 jauniešu, taču šogad – jau gandrīz 3000.
Jaunsardze darbojas 198 Latvijas skolās, bet 70 ir bāzes skolas. Ar jauniešiem strādā 70 instruktori, un katrs no viņiem aptver vairākas tuvākās skolas.
Čevers pauda nožēlu, ka tiem aptuveni 700-800 jauniešu, kuri pabeidz 12.klasi un no kuriem aptuveni 40% vēlētos tālāk dienēt bruņotajos spēkos, praktiski tādas iespējas patlaban nav, jo rekrutēšana ir apturēta. Tas iespaidojot arī nākamo vecāko jaunsargu motivāciju.
Jaunsardze arī sadarbojas ar pašvaldībām un savā pulkā ņem riska grupas jauniešus. Pārsteidzošs esot fakts, cik daudzus no viņiem ir iespējams pārveidot un cik labi karavīri no viņiem veidojoties.
Jau šogad Jaunsardzei piešķirtais finansējums bijis par 38% mazāks nekā pērn, bet nākamgad būšot vēl sliktāk. Tomēr Jaunsardze ir gatava turpināt darboties ar jauno paaudzi un turpināt mācīt izdzīvošanas skolu – kā atpazīt sēnes, kā neapmaldīties mežā, kā sakurt ugunskuru, apliecināja Čevers.
Čevers cer, ka nākamgad ar finansējumu varētu palīdzēt arī pašvaldības. Bērniem regulāri tiek rīkotas nometnes, pārgājieni un citi pasākumi, kuru organizēšanai ir nepieciešama nauda.
Kā pastāstīja Sārts, no 1.novembra notiks reorganizācija un tiks izveidots Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs, kuram vēl pievienos arī funkcijas, ko līdz šim īstenoja nu jau likvidētā valsts aģentūra “Tēvijas sargs”.
LETA
Komentāri