Valsts policijas Cēsu iecirknī pieņemts lēmums neuzsākt kriminālprocesu saistībā ar ugunsgrēku, kas 26.janvārī izcēlās Cēsu Sv.Jāņa baznīcas piebūvē, pastāstīja Cēsu iecirkņa priekšnieks Jānis Goba.
Policijas veiktajā izmeklēšanā secināts, ka ugunsgrēks radījis piedūmojumu, taču tā apmēri nav tik lieli, lai tas būtu nodarījis būtisku kaitējumu. Tāpat izmeklēšana nav konstatēta ļaunprātība. Policija pieļauj, ka baznīcas telpās bijis nomests kāds izsmēķis, kas izraisījis degšanu. Izmeklēšana ir noslēgusies.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu daļas komandieris Kaspars Dravants piekrīt, ka ugunsgrēks baznīcai lielus zaudējumus nav radījis, jo tas laicīgi pamanīts. Pēc ugunsnelaimes novēršanas palicis piekvēpums un apgruzdējušas jumta konstrukcijas un durvis.
Jau ziņots, ka 26.janvārī ap plkst.22 izcēlies ugunsgrēks Cēsu Sv.Jāņa baznīcā – degusi baznīcas piebūve astoņu kvadrātmetru platībā, taču liesmas visai ātri izdevies apdzēst.
Ugunsgrēks bija izcēlies piebūvē pie baznīcas. Šajā telpā atradās sētnieka darba rīki. Baznīcai lieli zaudējumi neesot nodarīti, jo ugunsgrēks nav pārgājis uz tās iekštelpām un laicīgi nodzēsts. Cilvēki ugunsnelaimē nav cietuši.
Baznīcas pirmsākumi meklējami 1284.gadā, tāpēc tā ir viens no vecākajiem viduslaiku arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Cēsu Sv.Jāņa baznīca ir lielākā viduslaiku bazilika ārpus Rīgas un līdztekus Viduslaiku pilij otrs ievērojamākais arhitektoniskais objekts Cēsīs.
Baznīca tika celta 13.gadsimta sākumā, Baltijas kristianizācijas laikā, Livonijas ordeņa vajadzībām, jo Cēsīs atradās ordeņa rezidence.
Baznīca, kurā līdz mūsdienām saglabājusies virkne interesantu vēstures un mākslas pieminekļu, ir paredzēta 1000 sēdvietām. Tajā notiek pasaulē pazīstamu koru un ērģeļmūzikas koncerti. Baznīca kļuvusi par Starptautiskā jauno ērģelnieku festivāla mājvietu.
Pēc LETA
Komentāri