
Raiskumietis Reinis Lācis allaž ir darbīgā skrējienā. Patlaban iegadījies nedaudz klusāks laiks. Atgriezies no darba Anglijā, un arī lielie gadatirgi beigušies. Tagad var mierīgāk pastrādāt darbnīcā.
Reinis ir kokamatnieks, gatavo paplātes, kuras daudzi iecienījuši to oriģinalitātes dēļ. Ne viens vien, kurš apmeklējis Valmiermuižas alus darītavu, painteresējas arī par paplāti, kas kalpo ne tikai ēdiena atnešanai, bet arī noder maltītes laikā. Šādas paplātes redzamas arī citviet. “Tikai pāris reižu kāds pajautājis – vai tad ēd no koka paplātes. Vācieši uzreiz saprata, Doma laukumā arī krievi. Parasti ņemu līdzi albumu, kur var redzēt, kā paplāti izmantot,” paskaidro amatnieks. Paša izdomātās un izgatavotās paplātes raiskumietis tirgo tirdziņos ne tikai Rīgā un Straupē, arī ārzemēs.
“Amatniekam izdzīvot Latvijā ir ļoti, ļoti grūti, pārāk maz pircēju,” uzsver amatnieks. Reinis min, ka, piemēram, Londonā amatnieki atrast savu vietu var. Viņš saticis meistaru, kurš gatavo tikai velosipēdu sēdekļus, un darba pietiek, pieprasījums ir, var arī nopelnīt. Otrreiz Ziemassvētkos viņš bija tirdziņā Londonā. “Tirgotāju darinājumus novērtē, kuru katru pretī neņem. Ir vairāki tirdziņi, kuros var tirgoties tikai, ja vari uzrādīt, ka tev ir darbnīca Londonā. Tā tiek aizsargāti vietējie amatnieki,” pastāsta Reinis un atzīst, ka Londonā redzējis, ka Anglijā amatniecībai izraudzīts cits ceļš. Tur populāras ir roku darinātas rotas, T-krekli, glezniņas, kartītes. Patiesībā kas tāds, ko tūristi var viegli aizvest mājās. “Mums amatniecība ir praktiska, angļiem tajā tiek meklēts jaunais dizainā un tam nav nekāda sakara ar praktisko. Balvu ieguva amatnieka gatavota pūcīte – kokam malas nošķeltas, acis iezīmētas. Var brīnīties, ko tik cilvēki nepērk, pie mums tādas lietas nepirktu. Toties tirdziņā bija daudz augsta līmeņa keramikas. Bija arī keramiķi no Japānas, Vācijas,” iespaidos dalās kokamatnieks. Reinis katrā tirdziņā pārliecinās, ka koks kā materiāls cilvēkiem patīk. Paplātēm viņš izmanto gobu un ozolu – tie ir krāsaini. Goba prot atklāt fantastiskas krāsas.
Jautāts, vai nav apsvērta iespēja braukt uz Angliju, Reinis atsmej, ka visi, kuri tur strādā un dzīvo, aicina, lai brauc ar ģimeni, darbs būs, arī kur dzīvot. “Tas viss būs. Saprotu, divus gadus būs grūti, bet var attīstīt savu darbnīcu. Bet… negribas,” bilst Reinis. Pēdējos gados viņš ik palaikam brauc strādāt uz Angliju. Tiesa, ne profesijā.
Reinis ir Rīgas Amatniecības skolas absolvents, bet sāka strādāt par krāsotāju celtniecībā. Tad Latvijā pienāca krīzes laiks, bija jāmeklē kādas iespējas kaut ko darīt. “Gadu domāju, kaut ko mēģināju, gatavoju dažādus niekus, jo gribēju izdomāt ko tādu, ko citi negatavo. Tā tapa pirmās paplātes, roku darbs,” stāsta amatnieks un piebilst, ka vasarā un ap Ziemassvētkiem noiets ir, pārējā laikā maz, labi, ja ir kāds lielāks pasūtījums no kāda restorāna. Ik pa laikam Reinis brauc darbā uz Angliju. Nesen bijis objekts, kurā varējis likt lietā amatnieka prasmi, ko apguvis skolā, ne tikai krāsot.
“Amatniecība ir dārgs hobijs, ja vēl darbnīca jāīrē. Ja dara tikai to, tad jātirgojas ārzemēs,” spriež raiskumietis. Reinis atzīst, ka pašam pietrūkst tirgotāja ķēriena, bet pamazām vien gūst pieredzi. Amatnieks atminas, kā pirmoreiz aizbraucis uz tirdziņu Līgatnes dabas takās, cik bijis bikls. “Pasaulē par lielu naudu tirgo tādas lietas, ko par brīvu neņemtu, bet cilvēki pērk, jo tas tiek meistarīgi pasniegts,” saka raiskumietis. Reinis atzīst, ka Latvijā savām paplātēm līdzīgas nav redzējis. Kāds varbūt pamēģinājis, bet neturpina. “Man būtu garlaicīgi gatavot to pašu, ko citi. Pašam ideju tik daudz, nav vajadzības noskatīties, ko citi dara. Latvijā jau vispār kopēšana nav raksturīga. Vienīgi pirms dažiem gadiem jubilejas latu paliktņus daudzi gatavoja, jo bija pieprasījums. Bet arī tad katrs pielika klāt savu izdomu. Patents maksā dārgi, un tikko pāris centimetru nobīde, vairs neskaitās, bet, ja tas ir roku darbs, katrs darinājums būs kaut nedaudz atšķirīgs,” domās dalās amatnieks.
Reinim Lācim plāni tuvākajam laikam zināmi – maijā iecerēts aizbraukt uz latviešu kultūras dienām Bristolē Anglijā, tad Bergenā Hanzas dienas, Brīvdabas muzeja gada tirgus Rīgā. Reinis domā, ka reiz varētu sarīkot amatnieku tirdziņu, kurā tikai paši meistari tirgo savus darbus. Tas noteikti būtu interesanti ne tikai pircējiem, bet arī pašiem amatniekiem.
Komentāri