Sestdiena, 27. septembris
Vārda dienas: Ādolfs, Ilgonis

“Ko mazā tauta izcietusi viena”

Druva

Šie ir Roberta Janelsīša, Cēsu žurnālista un redaktora, bibliotekāra un domnieka, dzejas vārdi. Pagājušajā nedēļā Cēsu centrālajā bibliotēkā notika viņa grāmatas “Gaujmalieša pārnākšana” atvēršanas svētki.

Literāri muzikālo pēcpusdienu vadīja bibliotēkas direktores vietniece Gunta Romanovska. Direktore Natālija Krama stāstīja, kā tapusi grāmata: “Tā nebija mūsu iniciatīva. R.Janelsīša dēls Aivars tēvam veltītajā simtgades jubilejā pasniedza bibliotēkai retu dāvinājumu – “Cēsu Avīzes” un “Cēsu Vēstu” 30. gadu komplektus. Mēs domājām, kā atlīdzināt. A.Janelsītis ieteica izdot tēva literāro mantojumu. Runājām ar rajona padomes izpilddirektoru Māri Niklasu. Viņš teica: “Finansējumu meklēsim.” Janvāra pēdējā dienā grāmata iznāca. Atbalstīja rajona padome un Cēsu dome, Anda Nordena.”

A.Janelsītis runāja par tēva īso mūžu – 38 gadiem. Cēsnieka dzīve pārtrūka Gulaga nometnē, te viņam 1942. gadā izpildīja piespriesto nāves sodu. Par darbību neatkarīgajā Latvijā, kas 30. gados neietilpa PSRS sastāvā.

Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders pēc tam, kad A.Janelsītia iepazīstināja interesentus, ko prese 30. gados rakstījusi par Cēsīm, teica: “Mums šodien tādas pašas problēmas, kādas cēsniekiem bija 20. un 30. gados. Es vienmēr atbalstīšu tos, kas aktualizēs vēstures notikumus šodienas dzīvē.” N. Krama uzreiz papildināja: “Derētu izdot grāmatu par diviem ilggadējiem Cēsu bibliotēkas vadītājiem – Augustu Brutānu, bibliotēkai veltījis 28 gadus, un Lūciju Mazarēviču (30 gadus).

M.Niklass raksturoja R.Janelsīša sabiedrisko darbību: ” Viņš rosījās arī Cēsu ugunsdzēsēju biedrībā. Tā un vietējā krājaizdevu sabiedrība bija divas organizācijas, kuru pieredzi apgūt 30. gados brauca no visas Latvijas.”

Cēsu domes deputāts Daumants Vasmanis vērtēja Cēsu presi 20. un 30. gados, R.Janelsīša vietu tajā.

Ar muzikāliem akordiem sarīkojumu kuplināja Cēsu Tautas teātra aktieri režisores Rasmas Bērziņas vadībā. Juris Krūze komponējis dziesmu ar R.Janelsīša dzejas vārdiem. Aktieri dziedāja, kā arī lasīja rakstnieka prozas darbus.

Cēsu pilsētas ģimnāzija, sveicot R.Janelsīša tuviniekus, pasniedza bibliotēkai skolnieces Elīnas Neimanes nopietnu pētījumu “Cēsīs izdotās grāmatas no 1881. līdz 1930. gadam”. Sarakstā 27 izdevniecību izdotās 743 grāmatas. Visvairāk izdevis Oskars Jēpe – 234, Jānis Ozols – 197, Kārlis Dūnis – 118. Elīna Neimane pārbaudījusi, kuras no šīm grāmatām atrodamas Cēsu bibliotēkā, kuras – Cēsu muzejā. Liela daļa sarakstā nosaukto izdevumu nav ne vienā, ne otrā grāmatu krātuvē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi