Dialogs ar banku par kredītu restrukturizāciju var būt rezultatīvs tikai tad, ja klients laikus vēršas pie bankas un atklāti pārrunā savas problēmas, ļaujot piemeklēt abpusēji piemērotāko risinājumu, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas Hipotekārās kreditēšanas komitejas vadītājs Dzintars Kalniņš.
Viņš skaidro – nonākot finansiālās grūtībās, jāatceras, ka arī ar banku iespējams veidot dialogu ar mērķi konstruktīvi risināt aizdevuma samaksas problēmas un veikt kredīta restrukturizāciju.
Galvenā restrukturizācijas metode, ar ko nākas saskarties, ir mēneša maksājuma samazināšana uz noteiktu laiku. Tas tiek panākts, veicot vairāku pasākumu kompleksu – atliekot pamatsummas maksājumus, apvienojot patēriņa kredītus ar hipotekārajiem, atliekot procentu maksājumus un pagarinot aizdevuma termiņus.
Pieejami arī citi kredītu restrukturizācijas risinājumi, piemēram, īpašuma atpirkuma un īres iespējas vai daļēja aizdevuma summas iesaldēšana, taču esot jārēķinās, ka šie risinājumi ir efektīvi ilgākā termiņā un iespējas tos piemērot ir lielā mērā atkarīgas no īpašuma veida un klienta perspektīvām.
Viņš arī uzsver, ka kredītņēmējiem jāapzinās, ka banka var tikai uz laiku atvieglot kredīta maksājumus. Grūtībās nonākušajam aizņēmējam ir aktīvi jāstrādā pie tā, lai atrastu jaunu darbu, samazinātu savus ikmēneša izdevumus vai arī palielinātu esošos ienākumus.
Kalniņš gan atzīst, ka patlaban lielākā daļa klientu, kuriem ir problēmas ar kredītu atmaksu, aktīvi vēršas pie savām bankām, lai pārrunātu iespējas mainīt kredītu atmaksas nosacījumus un veikt kredīta restrukturizāciju. Pašlaik vērojamo klientu aktivitāti var salīdzināt ar kredītu ņemšanas aktivitāti tirgus uzplaukuma laikā pirms diviem gadiem.
Mēnesī vairāki tūkstoši klientu vēršas bankā, tomēr aptuveni 80% maksājumus par savu aizdevumu veic laikus.
Kopš pirmā nopietnā kredītu maksājumu kavētāju apjoma kāpuma, kas bija vērojams pagājušā gada aprīlī, bankas ir veiksmīgi attīstījušas gan risinājumus, ko piedāvāt klientu kredītu restrukturizācijai, gan arī šo klientu servisu, sacīja Kalniņš.
Šā gada pirmajā pusē kopumā restrukturizēti 18 565 kredīti, tai skaitā arī kredīti ar mainītu pamatsummas vai procentu atmaksas termiņu, par kopējo summu 2,1 miljards latu.
Lielāko daļu jeb 85,68% no tiem veido tieši fizisko personu kredīti. Kopš šā gada pirmā ceturkšņa restrukturizēto kredītu apjoms ir pieaudzis par 68,49%.
Norādot uz nākotni, Kalniņš secina, ka pašlaik ekonomiskā situācija ir nedaudz stabilizējusies. Privātais sektors ir optimizējies, un tagad tiek gaidīts, kas notiks pēc valsts plānoto reformu īstenošanas. Jau tagad ir jūtams efekts no policistu un skolotāju algu samazināšanas.
Kā arī jūtamu iespaidu uz kredītu atmaksu noteikti atstās arī valsts sektora štata vietu samazināšana. Bankas šādu situācijas attīstību ir paredzējušas un jau laikus tam gatavojas, tā eksperts.
Banku monetāro finanšu iestāžu kopējie operatīvie zaudējumi šā gada pirmajos astoņos mēnešos bija 450,6 miljoni latu.
LETA
Komentāri