Nereti ir gadījumi, kad cilvēki izdod savus līdzekļus, lai pabarotu klaiņojošus suņus un kaķus. Liepas pagasta centrā ir ne viena vien kaķu iecienīta barotava, kur tie regulāri var saņemt maltīti.
Kāds zvanītājs “Druvai” norādīja, kur regulāri tiek piebaroti klaiņojoši kaķi, sakot, ka pēc kārtējās ēdienreizes apkārtne tiek atstāta nekārtīga. Tāpat nereti kaķi iekļūstot kāpņu telpā un atstājot tur nekārtības, ko pēc tam nākas kopt pašiem iedzīvotājiem. Uzklausot vietējos, vien jāsecina, ka viņi ir sadalījušies divās frontēs, vieniem kaķi netraucē un viņi dzīvnieku piebarošanu uzskata par cilvēcības izpausmi, taču citi labprāt tiktu no tiem vaļā, jo lielākā problēma esot tā, ka klaiņojošie kaķi nav sterilizēti.
“Druva” apmeklēja vairākas vietas, kur kaķi tiek piebaroti, un Liepā tādu nav mazums. Maija ielā šādas rūpes uzņēmusies sētniece Tatiana Leonova. „Par saviem līdzekļiem pērku pārtiku un baroju pamestos kaķus. Manā redzeslokā patlaban ir trīs kaķi. Zinu, ka citur ir vairāk. Kad apnīk
spēlēties, kaķi paaugas, cilvēki tos izmet no mājas kā nevajadzīgu lietu, un tālāk jau dzīvnieki paši cīnās par izdzīvošanu,” stāsta T.Leonova un piebilst, ka pamestie kaķi labprāt uzturas pagrabstāvā. Tatiana ir vienīgā, kura gādā, lai tur būtu kārtība.
Sievietei sāp sirds par nežēlīgo izturēšanos pret dzīvniekiem. Arī
pati redzējusi tādus gadījumus, kad cilvēki visai skarbi izturas pret pamestajiem. Pie pāri darītājiem viņa min arī bērnus.
Kāda cita sastaptā Maija ielas iedzīvotāja norādīja uz kādu slimu onkulīti, kurš dzīvojot nama otrajā stāvā un pa logu regulāri metot ārā
reņģes un citas kaķiem tīkamas ēdamlietas. Turpat netālu esot cita vieta, kur nolikti trauciņi barošanai. Tur kaķi pamanās uzturēties arī pagrabā, jo var redzēt, ka pagraba logs ir izlauzts. Sieviete ir sašutusi, ka līdz ar to pagrabā parādījušies arī kaķu izkārnījumi. Ja durvis neaiztaisa ciet, tad tāda pati situācija esot arī kāpņu telpā. Viņa stāsta, ka
mājā tikai vieniem kaimiņiem esot kaķis. Tas gan esot kulturāls, jo viņa
ne reizi neesot redzējusi, ka tas būtu nokārtojis savas vajadzības tur, kur neklājas. Kāda cita kundze norādīja, ka pagalmā saskaitījusi vismaz 20 klīstošus kaķus.
Savukārt Pāvila Rozīša ielā vienaldzīgas par pamestajiem dzīvniekiem nav dvīņu māsas Astrīda un Rasma Ermansones. Ienākot kāpņu telpā, deguns nav jārauš, jo kaķus tajā
nebaro. Proti, tur nebūt nesmako vairāk kā citās kāpņu telpās, kur gadījās pabūt. Nav gan noslēpums, ka kaķi tur ikdienā apgrozās, jo arī pašiem iedzīvotājiem esot vairāki. Tāpat arī mājas apkārtni par nesakoptu nevar nosaukt. Par dzīvnieku esamību tur liecina daži kaķi, kas riņķo ap daudzdzīvokļu māju, kā arī pāris trauciņu, kas paredzēti barošanai.
“Druva” novēro, ka uz barošanas brīdi pie mājas sanāk vismaz desmit kaķi – lieli un mazi. “Nevaram noskatīties uz šiem bēdu brāļiem. Kam tad tie rūp? Mums sirds sāp, tādēļ pērkam barību un barojam kaķus divas reizes dienā. Tie zina, kad būs maltīte. Tajā laikā arī sanāk kopā un pēc tam atkal izklīst, kur nu kurais. Jāsaka, ka tiem dodam visādus labumus un uz ēšanas brīdi sanāk ne tikai pamestie dzīvnieki, bet arī saimniekkaķi,” teic viena no dvīņu māsām.
Rasma un Astrīda neslēpj, ka arī starp viņu kaimiņiem ir gan tādi, kuri viņas atbalsta, gan netrūkstot arī to, kuri kaķus
grūsta ar kājām un izsaka draudošas replikas, ka visus dzīvniekus vajadzētu novākt.
Turpat sastaptais kaimiņš un kaimiņiene norādīja, ka tā nav problēma, ka pie daudzdzīvokļu mājas baro
kaķus. Tiesa, vietējie arī neslēpj, ka šad tad klaiņojošie kaķi pamanās kopā ar iedzīvotājiem iešmaukt mājā. Sieviete arī piebilda, ka turpat netālu, kaimiņu dzīvokļu mājā, gan esot lielākas problēmas ar pamestajiem kaķiem. Tie iemitinājušies mājas pagrabstāvā, līdz ar viņiem savairojušās arī blusas, un tos, kuri,
ejot uz pagrabu,
regulāri sakožot blusas. Iedzīvotāji arī satraucas par to, kur šie kaķi uzturēsies ziemā, kad būs lielāks aukstums. Tad gan būšot problēma, jo tie centīsies iekļūt kāpņu telpā, tāpēc dažs ierosina izveidot tā saucamās kaķu mājas – konkrēti šiem dzīvniekiem paredzētās mītnes vietas.
Par dzīvnieku piebarošanu nekāda panta nav, tāpēc kārtības uzturētāji iesaka iedzīvotājiem pēc kaķu barošanas novākt traukus, lai neradītu antisanitārus apstākļus.
Priekuļu novada pašvaldības policijā situāciju raksturo kā cīņu ar vējdzirnavām – ja vieni iestājas par dzīvniekiem, tad citiem tie nepatīk. Pagrabu lūkas regulāri tiekot aiztaisītas ciet, taču nereti tantuki pa kluso tās pamanās uzlauzt, lai dzīvniekiem būtu, kur apmesties.
“Katru gadu pašvaldība tērē zināmu summu par dzīvnieku izķeršanu un nogādāšanu dzīvnieku patversmē. Savulaik masveidā izķērām klaiņojošos kaķus Jāņmuižā un Priekuļos. Protams, laika gaitā tie atkal savairojas. Ja runājam par Liepu, tad atminos, ka pirms laika bija
sūdzība, taču, apskatoties uz vietas, secinājām, ka iedzīvotāju domas dalās – viena kaimiņiene iebilst, bet divas ir priecīgas, ka kaķi tiek pabaroti un pagrabā nav žurku,” norāda Priekuļu novada pašvaldības policijas vadītājs Guntars Mucenieks un piebilst, ka kaķu izķeršanu apgrūtina arī tas, ka tie tiek piebaroti. Kaķu ķērāji dzīvnieku pievilināšanai izmanto kastes, kurās ielikta barība, taču izrādās, ka tā viņus nemaz nevilina. Policists
arī uzsver, ka neapmierinātības gadījumā iedzīvotājiem jāvēršas pašvaldībā, un tikai tad viņi varot rīkoties.
Ilze Fedotova
Komentāri