
Iedzīvotāju skaits, īpaši novados, samazinās – par to runā dažādos līmeņos, mēģinot rast risinājumus. Par to satraucas pašvaldības, kas tos, kuri gatavi kļūt par novada iedzīvotājiem, mēģina iekārdināt ar ko tādu, kā nav kaimiņos. “Pašvaldības sākušas sacensties, kura maksās lielāku bērna piedzimšanas pabalstu,” ironiska ir Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone un piebilst, ka deklarēt dzīvesvietu tagad ir ļoti viegli un katrs atbalsts, ko saņem jaunā ģimene, tai ir ļoti noderīgs. “Lai tie, kuri aizbraukuši, vienalga, uz Rīgu vai ārzemēm, atgrieztos, viņiem vajag darbavietu. Pašvaldība var sakārtot infrastruktūru, bet ar to ir par maz. Būtiskākais ir atbalsts uzņēmējiem, lai viņi rada jaunas darbavietas. Ja būs darbs, cilvēki atradīs, kur dzīvot,” domās dalās Vecpiebalgas novada domes vadītāja.
Arī Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents pārliecināts, ka ne jau pabalsti cilvēkus piesaista kādai vietai. “Mūsu novadā lielākā problēma ir dzīvojamais fonds. Daudzi būvē privātmājas, bet trūkst dzīvokļu. Daudzdzīvokļu mājām novada attīstības plānā vieta ir paredzēta. Ja būs nauda, varēs arī būvēt. Meklējam partneri, kas būtu ieinteresēts,” stāsta pašvaldības vadītājs un uzsver, ka Pārgaujas novada pagasti piesaista cilvēkus. Te ir laba vieta dzīvošanai. Arī uzņēmējdarbība attīstās. “Pašvaldības uzdevums – radīt infrastruktūru, lai cilvēkiem novadā būtu tas, kas ikdienā nepieciešams. To arī darām,” skaidro domes priekšsēdētājs un piebilst, ka pašvaldība šogad visiem skolēniem, sākot no piecgadniekiem, piešķir brīvpusdienas, ir pabalsts jaundzimušajiem, kā arī gadījumos, kad novada iedzīvotājs aiziet mūžībā, čaklākie skolēni saņem stipendijas. “Tas ir tikai normāls atbalsts iedzīvotājiem viņiem nozīmīgajos brīžos. Ar pabalstiem atvilināt kādu dzīvot novadā gan nav iespējams,” saka Hardijs Vents.
Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte savukārt atgādina, ka laukos dzīve nebūt nav lētāka kā pilsētā, kā daudzi iedomājas. Nekustamā īpašuma nodoklis, kaut nedaudz, tomēr palielinās, komunālie pakalpojumi nav lētāki, pašvaldībai nav lēta dzīvojamā fonda. “Cilvēkam vajag darba un dzīvesvietu. Dzīvesvietas, ko piedāvāt, mums nav. Ieriķos ir darbavietas, bet nav, kur dzīvot. Pašvaldībai ir iecere, ka vajadzētu uzcelt daudzdzīvokļu māju, tad cilvēkiem būtu jāmēro mazāks ceļš uz darbu. Mēs gribētu, bet likumi mums nav labvēlīgi,” domās dalās pašvaldības vadītāja un uzsver, ka vietējās varas aicinājumi atgriezties vecāku mājās ir tikai aicinājumi, kuriem nav reālā seguma. “Arī novadā ir jaunās ģimenes, kuras atgriezušās vecāku mājās, kopj dzimtas īpašumus, uz darbu brauc Rīgā, Siguldā. Dažiem bērni apmeklē mūsu bērnudārzus, mācās novada skolās. Cilvēki vēlas, lai dzīvesvieta un darbs ir vienviet, lai nav jābraukā,” saka Elita Eglīte. Nesen pašvaldība izsludināja amatu konkursus, diemžēl jauni cilvēki nepieteicās. Un novada domē atalgojums nav tas pats mazākais.
“Rauna ir skaista vieta, te valda lauku miers, ikvienam pieejami pašvaldības pamatpakalpojumi,” saka Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe, stāstot, kāpēc vērts dzīvošanai izraudzīties Raunas novadu, un uzreiz uzsver, ka tie nav galvenie kritēriji. “Lai cilvēks dzīvotu, viņam vajag darbu un algu. Pašvaldības iespējas risināt šos jautājumus ir gandrīz līdzvērtīgas nullei. Stāstām par bagāto investoru, kurš atnāks, un viss notiks, bet valsts ir uzbūvējusi sistēmu, lai to nevarētu izdarīt,” domās dalās pašvaldības vadītāja. Lai arī cik pievilcīgi dzīvošanai būtu Drusti un Rozes, ikviens, pat neaizbraucot līdz galam, jau griež auto apkārt, jo žēl to salauzt. Ceļi atbaida. Ja cilvēks padomā, ka pa tādu būs jābrauc regulāri, viņš meklē citu dzīvesvietu. Evija Zurģe uzskata, ka novadā nekustamo īpašumu tirgus mierā nestāv. “Novada cilvēki negrib izīrēt dzīvokļus, mājas, pārdot – jā, trūkst īres dzīvokļu. Ja tagad tukšie dzīvokļi arī būtu apritē, novadā netrūktu, kur dzīvot,” vērtē novada domes priekšsēdētāja. Evija Zurģe atzīst, ka raunēnieši aizvien dodas prom. “Diemžēl ne uz Rīgu vai citiem novadiem, bet uz ārzemēm. Un atgriežas retais,” saka pašvaldības vadītāja, piebilstot, ka ne jau ar lielākiem pabalstiem, labāk sakārtotu infrastruktūru atsauksim aizbraukušos. Viņiem svarīgāks daudz kas cits.
Portāls “CV Market” veicis aptauju, kurā gandrīz katrs otrais aptaujas respondents norāda, ka svarīgākais nosacījums, kas mudinātu apsvērt domu par dzīvi un darbu citā pilsētā vai laukos, būtu lielāka alga. “Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pagājušajā gadā strādājošo vidējā darba samaksa Rīgā un reģionos atšķīrās aptuveni 1,4 reizes. Ja strādājošais Rīgā mēnesī vidēji saņem par aptuveni 360 eiro vairāk nekā Latgalē, tad atrast citu motivāciju, kā vienīgi algas palielināšana, ir grūti,” uzskata “CV Market” Latvijas filiāles vadītāja Renāte Zīverte. Reģionu uzņēmējiem un arī tiem, kas domātu par filiāļu veidošanu reģionos, jārēķinās, ka darbaspēks arī provincē prasa līdzvērtīgu atalgojumu. Piektā daļa jeb 20% aptaujas dalībnieku kā svarīgu motivāciju pārcelties uz dzīvi provincē minējusi labāku dzīvesvietu – ja būtu iespēja laukos vai mazpilsētā dzīvot labākā mājā vai dzīvoklī nekā šobrīd. Bet 10% apsvērtu šādu iespēju, ja varētu strādāt interesantu darbu savā iegūtajā profesijā. Tikai 4% aptaujāto uz dzīvi provincē pārceltos, lai būtu tuvāk vecākiem vai citiem radiniekiem. Savukārt 18% uz dzīvi citā pilsētā vai laukos nepārceltos ne ar kādiem nosacījumiem.
Komentāri