Foto: Māris Buholcs, Valda Rozenberga
Sākās ar došanos uz skolu, turpinājās ar ražas novākšanu un izskanēja ar Dzejas dienām un lapu zeltu.
Daudzām ģimenēm skolas gada sākums bija īpašs, jo mazulis bija jāved uz 1. klasi.
Lauciniekiem bažas radīja lietainais mēneša sākums. Lai gan kartupeļu raža, pacīnoties ar Kolorado
vabolēm, bija padevusies laba, rakšanas laikā lauki bija slapji. Cilvēki gaidīja bezlietus periodu un to arī sagaidīja. Miķeļdienu, 29.septembri, kad pēc latviešu senajām tradīcijām zemes darbiem jābūt padarītiem, zemnieki varēja sagaidīt ar pabeigta darba sajūtu.
Pavisam citi “nokrišņi” septembrī pāršalca Latvijas sabiedriski politisko dzīvi. Ministru kabinets sarīkoja “Mērnieku laikus 2007”, likdams novadniekiem raudāt, smiet, sarīkot lūgšanu stundu pateicībā vai dikti dusmoties, ieraugot jauno novadu karti, kur pagastu robežas te šķirtas, te apvienotas.
“Kad tas reiz beigsies?” – jautā pircēji, redzot cenu celšanās trakumu. It visam tās kļuvušas nedraudzīgas, biedējošas, šausminošas – izejvielām, pakalpojumiem, pārtikas precēm, kurināmajam, biļetēm.
Bet ir mums arī bagātības, kuras tiek dāvātas par velti. “Nāc un ņem!” – draugiem, paziņām un, gadās, arī svešiem teic ābeļdārzu saimnieki. “Skaties un priecājies!” aicina puķu dārzu valdnieki, “Ieklausies un izjūti!” – novēl Dzejas dienu autori.
Komentāri