Iestājoties karstam laikam, Cēsīs karstuma rekords – plus 30 grādi – tika konstatēts arī telpās – jaunuzceltajā koncertzālē “Cēsis”. Tur ventilēšanas sistēma nespēj
nodrošināt pieņemamu gaisa temperatūru, tika konstatēts celtniecības brāķis.
Vēl nav precizēts, bet par
projektēšanas, būvniecības vai arī
projekta uzraudzības brāķi uzskatāms tas, ka ar teju simts māksliniekiem uz skatuves un teju astoņiem simtiem skatītāju zālē, balkonā un uz skatuves, ēkā trūkst gaisa. Ventilēšana vispār nav jūtama, sakarsušais gaiss, šķiet, stāv uz vietas. Skatītāji iegādātās koncerta programmas izmanto kā vēdekļus, vienalga nenodrošinot, it sevišķi balkonā,
pieņemamus apstākļus. Vēl sliktākā situācijā ir
mākslinieki, un to pagājušās nedēļas nogalē bija sevišķi daudz – divi simfoniskie orķestri – viens no Latvijas,
otrs no Lielbritānijas. Mūziķi intensīvi
strādāja, kad
prožektoru gaismās uz skatuves koncerta laikā bija plus 30 grādi. Diriģenti pēc simfoniju atskaņošanas no Cēsu skatuves nonāca, it kā pabijuši pirtī. Skatītāji balkonā atradās plus 28 -29,
zālē plus 24 – 25 grādos.
Pirms nedēļas uz svētdienas koncertu daudzi cēsnieki bija lūgti īpaši. Cēsu novada dome un tās priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pilsētas svētku laikā rīkoja svinības pilsētniekiem, kuriem pašvaldība vēlējās pateikties par nesavtīgo devumu pilsētai. Dāmas bija ieradušās vasarīgos tērpos, bet kungi uzvalkos. Jau ienākot vien, vestibilos gaiss bija kā pirtī, un kungi, žaketes novilkuši, bija spiesti tās nēsāt uz rokas, kā līgavas nēsā
kleitu šlepes. Bija jaušams, ka piekarsušās telpas vispār netiek ventilētas.
Aizvadītajā ceturtdienā uz oficiālām sarunām koncertzālē bija izsaukti visi pārstāvji, kuru uzņēmumi saistīti ar būves celtniecību. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs “Druvai” sacīja, ka pašvaldības uzņēmumam “Vidzemes koncertzāle “Cēsis”” ar būvniecībā iesaistītajiem pārstāvjiem ir
jāatrod problēmas sakne un situācija steidzami jāatrisina. Turpmākajās divās nedēļās koncertzālē
paredzēti pieci lieli notikumi – Latvijas teātru izrādes, uz kurām jau izpirktas teju visas biļetes. Tas nozīmē, ka lielā skatītāju zāle un balkons būs maksimāli piepildīti, bet laika prognozes liecina, ka karstais laiks turpināsies.
Pašvaldības uzņēmuma “Vidzemes koncertzāle “Cēsis”” valdes priekšsēdētājs Juris Žagars “Druvai” pastāstīja, ka
saaicināti
būves projekta izstrādātāji no Jura Pogas arhitektu biroja, celtnieki no
ģenerāluzņēmēja “UPB”, kā arī apakšuzņēmēji – kondicionēšanas un ventilēšanas projekta izstrādātāji un uzstādītāji – Jāņa Ķigura biroja darbinieki. Visi kopā izskatīs konstatētās nepilnības ventilēšanas sistēmā
un vienosies par problēmu risināšanu.
“Martā, kad ēka tika nodota ekspluatācijā, ventilācijas mašīna, kas atrodas
pagrabstāvā, padeva to gaisa masu, kas paredzēta pēc normatīvajiem rādītājiem. Nebija nekādu iemeslu domāt, ka radīsies kādas problēmas,” pastāstīja Juris Žagars. “Atklāšanas koncerta dienā vasaras sākumā ārā bija ļoti karsts, tā bija pirmā reize, kad zāle bija pilna ar cilvēkiem un mēs sapratām, ka problēma tomēr ir. Atkārtoti pārbaudot visu sistēmu, atklājās viens ventilācijas sistēmas defekts, kurš tika novērsts. Mums šķita, ka problēmu vairs nebūs. Taču tagad, karstajās dienās, un it sevišķi tad, kad zāle sanāk pilna ar cilvēkiem, ir pilnīgi skaidrs, ka problēma nav novērsta, jo tā, izrādās, ir
daudz nopietnāka. Diemžēl pirmā izdarītā izpēte liecina, ka ventilācijas mašīna gan strādā paredzētajā slodzē, bet gaisa vienalga nav. Ir pamats domāt, ka kļūda ir slodzes aprēķinos vai arī ventilācijas kanālu izbūvē tieši lielajai zālei.”
Juris Žagars skaidroja, ka ventilēšanas projekta autors Jānis Ķigurs par to jau ir pārliecinājies pats, jo svētdien viņš ticis izsaukts uz Cēsīm, lai koncerta laikā būtu kā zālē, tā balkonā: “Pēc tam mēs sagatavojām aktu, atzīmējot konstatētās temperatūras, un norādījām, ka situācija nav normāla. Mūziķi koncertā tiešām bija izjutuši ārkārtīgu diskomfortu ne tikai tādēļ, ka pašiem ir karsti, bet arī tāpēc, ka stīgu un metāla instrumenti pie tādas temperatūras maina skaņu. Diriģents sacīja, ka orķestris skanējis pavisam citādi nekā tad, ja būtu normāla temperatūra.”
Juris Žagars piebilda, ka pēc starptautiskiem arodbiedrības standartiem orķestris varējis arī atteikties spēlēt, konstatējot, ka uz skatuves ir karstāks par 25 grādiem, bet Īlingas simfoniskais orķestris to nedarīja.
Sapulcējot būvnieku pārstāvjus
un ventilēšanas
projekta autoru Jāni Ķiguru, ēkas arhitektu Juri Pogu, viņiem tika pieprasīts ātrais risinājums – papildu ventilēšanas iespējas šai vasarai, kamēr pieturas karstums.
“Pēc tam tiks veikti oficiāli mērījumi un sāksies lēnais problēmas risinājums, jo problēmā būs ļoti jāiedziļinās. Iespējams, mēs būsim spiesti vērsties ar nopietnām pretenzijām pret celtniekiem vai arhitektiem, vai pret kādu, kurš pieļāvis kļūdu, akceptējot šādu ventilācijas projektu,” uzsvēra Juris Žagars, sakot, ka par kļūdu projektā jau tagad var uzskatīt arī faktu, ka stiklotajos vestibilos gaisa kondicionēšana vispār netikusi paredzēta. Caur stiklotajiem logiem saule vestibilus uzkarsē tik intensīvi, ka dienas laikā tajos pat grūti uzturēties.
“Vēl kas – projekta autori tagad mums grib apgalvot, ka Cēsu koncertzāli vasarā nemaz neesot bijis paredzēts intensīvi izmantot, kāds esot sacījis, ka tajā notikšot labi ja divi koncerti, tāpēc ventilēšanas jaudas karstuma novēršanai nav vajadzīgas,” bija sašutis Juris Žagars. “Man nekad neviens nav prasījis, cik pasākumu notiks vasarā. Ja būtu prasīts, es teiktu, ka vasarās koncertzālē notiks ļoti daudz pasākumu un tie būs regulāri.
Problēmu, saistītu ar ventilēšanu, es manīju jau projekta stadijā, bet projektētājs apgalvoja, ka zāle tiks dzesēta, ka zāles sānu durvis koncertu laikā varēs turēt vaļā līdz galam,
temperatūra turēšoties normāla. Ir noticis pretējais. Karstajās dienās mēs apzināti neatstājam vaļā zāles
durvis uz vestibilu, lai pasargātu zāli no vēl lielākas pārkaršanas. Mēs aizveram arī visus vestibila logu slēģus, bet gaiss vienalga pārkarst. Vestibilos ir jāiebūvē ventilācija, par to tagad nevar būt ne mazāko diskusiju!”
Problēmas risinājumu meklējumos gatavs iesaistīties arī Cēsu novada domes bijušais mērs Gints Šķenders, pēc profesijas celtnieks, kurš “Druvai” sacīja, ka jūtas morāli līdzatbildīgs par šīs vērienīgās būves darbību. To iecerēja un sāka celt laikā, kad viņš vadīja novada domi. Ginta Šķendera pieredze liek domāt, ka problēmas, kas ēkā rodas ar klimata režīmiem, varot būt regulējamas gada laikā. Ēka
ekspluatācijā
jāpārbauda ziemā un vasarā. Viņš uzskata, ka Cēsu domei tagad jāpiesaista eksperts, kurš neatkarīgi var noteikt problēmas cēloni un to paskaidrot arī ēkas lielākajam finansētājam – Eiropas Savienības fondam.
G. Šķenders nenoliedz, ka savulaik bijušas sarunas par to, vai iecerētās ventilēšanas jaudas tāda mēroga ēkai būs pietiekamas, un pieļāva iespēju, ka projektētāji
atturējušies ielikt papildus vēl vienu temperatūras pazeminošo mašīnu tāpēc, lai projektu nesadārdzinātu. G. Šķenders vērtēja – ja tagad tiks nolemts, ka tāda nepieciešama, to vairs nevarēs iegādāties un uzstādīt ar 80 procentu Eiropas Savienības finansējumu no preces cenas.
Mairita Kaņepe
Komentāri