Sācies ziemāju kulšanas laiks. “Druvai” zemnieki atzīst, ka raža ir gana laba, tomēr karstuma dēļ graudi ir sīkāki. Veroties laika apstākļu prognozēs, kas vēl kādu laiku sola karstumu, zemnieki secina, ka vislielākās bažas ir par vasarāju izžūšanu uz lauka. Tomēr, kopumā ņemot, par ražām zemnieki pārāk nesūdzas, lai gan graudi nav tik kvalitatīvi kā citus gadus. Zemniekus neiepriecina arī tas, ka graudaugu cenas šogad ir zemākas nekā pērn.
Pārgaujas novada Raiskuma pagasta zemnieku saimniecības “Dumbrāji” saimnieks Einārs Lācis, kurš graudaugus audzē 550 hektāru lielā platībā, pārāk nesūdzas par karstumu. Viņa laukos pašlaik tiek kulti rudzi. E. Lācis atzīst, ka rudzu graudi lielā karstuma dēļ patiešām ir mazāki, tomēr to kompensē ražas apjomi. E. Lācis pat vērtē, ka tik lielu rudzu ražu neatminas – pašlaik novākt var apmēram septiņas līdz astoņas tonnas no hektāra, un tas ir ļoti labi.
“Daba ir daba – ar laika apstākļiem jāsamierinās. Kopumā šis gads bijis labs, pavasarī augi labi saceroja. Ziemāji saauguši retāki, nekā gribētos, tomēr Vidzemē ziemāji neizsala tik ļoti kā citos reģionos, tādēļ man manos laukos tos pat nenācās pārsēt.
Karstais laiks, ko piedzīvojam tagad, vienkārši varēja uznākt par pāris nedēļām vēlāk. Ja graudi būtu nobrieduši, tad karstums par skādi nenāktu, bet tagad tie ļoti strauji izžūst. Ražība šogad ir laba, taču skaidrs arī, ka visvairāk cietīs vasarāju ražas kvalitāte – graudi vienkārši būs mazāki,” saka E.Lācis.
Raunas pagasta zemnieku saimniecības “Dravēļi” saimnieks Uldis Sijāts jau nokūlis ziemas rapsi, tagad tiek kulti kvieši: “Ražas ir normālas, bet labas un ļoti labas tās šogad nebūs. Ziemājiem šis karstums tik lielu ļaunumu nenodara, jo tie jau būtībā ir nobrieduši, bet vasarāju ražas noteikti būs sliktākas, nekā tika prognozēts.”
“Druva” vaicāja arī Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta direktorei Artai Kronbergai, kā šī gada laika apstākļi ietekmējuši graudaugu audzētājus. A. Kronberga skaidro, ka situācija ir atšķirīga ne vien dažādās zemnieku saimniecībās, bet arī vienas saimniecības dažādos laukos. A. Kronberga saka: “Mūs Priekuļos daba lutināja, un piedzīvojām ne tikai lielu karstumu, bet arī lietu, tādēļ, vērtējot institūta laukus, nevaram teikt, ka situācija būtu slikta. Protams, ja šāds karstums turpināsies, vasarāju ražas un kvalitāte cietīs. Kopumā ņemot, jāsaka, ka šis gads graudaugiem nav sliktākais. Veģetācijas periods šogad nebija īss. Pērn tas bija straujāks, uz beigām graudi strauji izžuva – ziemājus pērn kūlām jau jūlija beigās.”
A. Kronberga vērtē – ņemot vērā, ka laika apstākļus zemnieks nevar mainīt, tad atliek vien piemēroties un no katra gada paturēt prātā jaunu pieredzi un mācības.
Karsts laiks ir ne tikai dabā. Zemnieki sākuši iegūt ražu, un tas nozīmē, ka arī graudaugu kooperatīviem sākas darbīgs periods. Vidzemes Agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atzīst, ka karstums rada bažas par vasarāju ražas kvalitāti, tomēr pagaidām neesot pamata sūdzēties – zemnieki sākuši intensīvu ražas novākšanu, graudi tiek vesti uz kooperatīvu, jau sāk veidoties rindas graudu nodošanai. Diemžēl šogad cenas graudaugiem ir zemākas nekā pērn. Tā, protams, nav iepriecinoša ziņa zemniekiem. I. Jansons saka, ka kooperatīvs ar graudu tirdzniecību pagaidām ir piesardzīgs un rūpīgi izvērtēs tirgu, lai saņemtu pēc iespējas labāku samaksu.
Māra Majore – Linē
Komentāri